šodien, kad pārrados mājās viscaur slapja, p prasīja, vai ārā līst. lūk, šādi rietumeiropiešu jautājumi (šajā grupā ir arī "viss kārtībā?" no zila gaisa) mani tracina, tāpēc atbildēju, ka nelīst, un lūdzu tagad piecas minūtes ar mani nerunāt. pie tā, ka līst nemitīgi, esmu jau pieradusi - tātad kļuvusi par daļēju atsaldeni. bet tie +12 grādi, kas šodien bija ārā, - tas nu jūlijā ir drusku par traku. ja jūlijā ārā ir 12 grādu, tad tos pat nevar saukt par plus 12, tad tie ir mīnus 12. ja laikapstākļus latvijā nosaka bricis, tad šeit to dara nepārprotami garīgi atpalicis cilvēks.
bet nu - par gaišo. šodien pirmoreiz biju izbraukusi no amsterdamas uz ciematu, kas atrodas netālu no best vilcienas stacijas. kad notekūdeņu attīrīšanas mitrzemju čalis frenks, ar kuru tur tikos, man e-pastā rakstīja, ka jākapj ārā best stacijā, sākotnēji domāju, ka nu gan prikolīgs džeks, jo man, kas neko nejēdz no tā, kas nīderlandē skaitās kruts, liek izvēlēties, kura ir labākā vilciena stacija, un tur arī tikties. naktī, protams, nevarēju aizmigt, jo baidījos nogulēt celšanos (tas gan ar mani nemēdz notikt). tā pacilājām kanalizācijas vākus un parunājām par fosforu un pumpjiem, un pieļāvām diezgan lielu varbūtību, ka savu maģsitra darbu varētu veltīt apmēram šim. pēcāk frenks mani aizveda uz den bosch pilsētu, lai es būtu arī kaut ko redzējusi.
mans dzīvokļa biedrs p pēdējās nedēļās centīgi mēģina nokoļīt un izpist kādu meiteni un laikam ir pieļāvis, ka tā grib darīt visi. tāpēc pēc tam, kad bija pagājušas 5 minūtes, kurās nedrīkstēja ar mani runāt, viņš paprasīja, vai ta` sanāca pišuks ar dobju frenku. RETARD.