dažreiz ir tā, ka gribās pazaudēt intrigu, pilnībā atkailināties, publicēt savas erekcijas attēlu, interjēru un eksterjēru, pie kārpām pielīmēt sarkanas bultiņas, un acīs ielikt mirgojošas lampiņas. citreiz atkal gribas no spoguļa izplēst to stulbo profila bildi ārā, ieraut krūšukurvi un atlaist kaunuma matiņus atmatā. citreiz gribas piepamt kā naivista aktam (un varbūt padomāt kaut ko salkanu par putniem)

citreiz gribas ar visu spēku turēties pretim mīlestībai, ļaut tai mutuļot kaut kur zem diafragmas un spiest ciet elpu, paturēt to nedaudz būrītī, līdz tā teju apvainojas, tad atkal aiziet uz randiņu, bet nākamo randiņu atteikt un kaut kur ielas vidū sajust siksnas plīstam un būri šķīstam  (un varbūt atkal padomāt kaut ko salkanu par putniem).