Hahaha. Es esmu neveiksminieks. Jeb - ko nu tur liegt - netieku galā ar stresa situācijām. Lai gan es biju mierīgs. Un strādāju. Un viss bija kārtībā. Protams, es netiku galā ar situāciju, ka uzstādījuma vietā es redzu tikai un vienīgi kaut kādu pretīgu brūnu pakausi. Un uzstādījumu pilnībā un kopumā man tā arī neizdevās ieraudzīt ne uz mirkli, kas, protams, traucēja man īsti saskatīt iekšējās proporcijas, jo zīmēju uz atmiņu, un tas nu tiešām nebija īsti labi. Bakstīju jau bakstīju mugurā tam, kurš priekšā sēdēja, bet viņu mana situācija īpaši nesatrauca. Bet - vienam uzdevumam vajadzēja būt ļoti labam, man tiešām gribētos zināt, par ko tur atzīmi noņēma. Katrā ziņā mani šokē tas, ka 9, 10 vidējais mans rezultāts, eksāmenā pārvēršas vien par 7. Kur tik ļoti zem manām spējām var rasties rezultāts?
Nekas, nebūs jādomā, vai man gribas mācīties vai negribas, vai man gribas un vai spēju maksāt tādu naudu par mācībām. Var jau būt, ka tas tiešām arī nav priekš manis, neesmu nemaz tik tehnisks cilvēks. Un strādāt no rīta līdz vakaram arī man nepatīk.
Varbūt tas mans liktenis - visur, kur lieli konkursi tikt iekšā ar 3-šo gadu :) Nu jau no 340 cilvēkiem, esmu 70ais :)) Lai gan 3.reizi es nemēģināšu gan, nav tas vecums vairāk.