Mūzika: | Hospitāļu iela, bļe |
tukšumā lūdzējs
Vakardien atkal aizbēgām nāvei garām, divatā dodoties ar veco krievu laiku velosipēdu, kuram krīt nost gan priekšējais lukturis, gan ķēde, uz veikalu pēc dažām izejvielām. Pa ceļam sastapām kādu izpalīdzīgu poli, kurš teicās, ka aizvedīs mūs. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz es braucu ar viņa riteni, draugs Rinalds ar to veco krievu un polis gāja ar kājām. Mēs uzskatījām par vajadzīgu ik pa reizei apjautāties, vai viņam tomēr nav kabatā maniaku nazis, jo tad, kad kopīgais ceļš sāka vīties gar upi, likās, ka mēs braucam un viņš iet nepareizi.
Izrādījās, ka vecs ir ne tikai velosipēds, bet arī 1988. gada sieviešu kalendārs. Tajā aprakstītas tādas svarīgas meiteņu lietas kā - kas ir mētelis? kā pagatavot skābmaizi? dažādu slimību iedalījums, no kurām mūsu vismīļākais - becerīgās slimības. Tur tiek norādīts kā "mirējs" vēlētos, lai pret viņu izturas, paskaidrots arī, ka viņa izturēšanās atkarīga no personības iezīmēm. Protams, kā jau īstam kalendāram pienākas, pievienoti arī visi svarīgākie sieviešu datumi - aerodinamikas diena, elektroenerģijas diena un Ojāra Ungāra dzimšanas diena laikā, kad jābūt Ziemassvētkiem.
Pēc visa, kas noticis vakarā, no rīta ir ļoti priecīgi kabatā atrast desmit santīmus, pa kuriem sanāk viena bulciņa ar zafti. Vai arī divas bez zaftes. Un tad kļūst skaidrs, par ko Nelly dzied savā dilemmas dziesmā. Desmit santīmus var arī pamest sunim. Vēl var pamest arī kociņu vai akmentiņu. Bet mēs piegājām vienkāršāk - pametām darbu.