Nu tā. Diena, kad esam mājās atstātas divas vien, ir pienākusi. Pagaidām ir tieši tā, kā biju iedomājusies - pat ļoti forši. Kamēr mazā gulēja, paspēju dušā ieiet un sēdēt tur ilgi, ilgi, pēc tam halātiņā pa mājām, uz balkona papīpēju, un pats galvenais - nekādas steigas, nekādas drūzmēšanās un otras meitenes kaprīžu. Jācer, ka arī vakarā un naktī būs tik pat mierīgi un viegli, bet pašlaik liekas, ka tiešām nekādām problēmām nevajadzētu būt.

Un dziesma vēl vairāk paspilgtina noskaņu. Mm.