29 Maijs 2006 @ 14:18
 
Atminos, aizpērn, kad valstī plosījās bezdarbs, laikraksti un žurnāli publicēja pamācības, kā pareizi sacerēt cē-vē, kādu šlipsi siet, ejot uz interviju, un citus vērtīgus padomus. Turpretīm darbadevējiem nekādi padomi sniegti netika. Tā nu viņi tur pērās kā pliki pa nātrēm. Tas meitietis lai, kurš bija izlūdzies Workingdejam no mana bloķētā konta tālruņa numuru, uz jautājumu "Un ko Jūs man gribat piedāvāt?" nekaunīgi paziņoja, ka viņu kantoris nepazīstamiem cilvēkiem neko nepiedāvā. Un man tad būtu jātriecas pāri tiltam, lai viņi uz mani paskatītos un parunātos, arī, starp citu, pie nepazīstamiem cilvēkiem, nemaz nezinot, vai viņi gribēs gana maksāt? Nu labi! Tas bija tad. Valstī plosījās bezdarbs utt. Bet tagad, kad ir totāls darbaroku trūkums, kāju arī - nav kas pedāļus min, vai esat kur redzējuši padomus darba devējiem, kuri izmisīgi meklē darbiniekus, kā  būtu jāuzklāj galds, kādi dzērieni un kādas uzkodas pasniedzamas, gaidot glābēju ierodamies uz pārrunām?
 
 
( Post a new comment )
[info]unpy on 29. Maijs 2006 - 14:41
:)))
Kas ir, tas ir - nesen viena paziistama kompaanija mekleeja cilveeku nebuut ne Paarlieku Sarezhgjiitam darbam. Uzsaaka taa ljoti ceriigi, tak tad, kad algas latinja paarsniedza 1000Ls, bet gribeetaaju kaa nebija, taa nebija, palika tramiigi. Peec tam paraadiijaas viens pretendents, paaris nedeeljas notureejaas un aizgaaja, jo dabuuja sirdij tiikamaaku darbu, par kuru gan maksaa mazaak. Paraadiijaas otrs, kursh arii aatri pazuda, jo atrada darbu, kursh mazaak nervozs iraid. Paraadiijaas treshais. Shobriid veel neko nesaka, tak paredzu, ka neizturees.
Tas viss liek aizdomaaties. Iipashi taalab, ka mani meenesha ienjeemumi reti paarsniedz 1000Ls:)))
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 29. Maijs 2006 - 14:48
BTW viņiem ir variants pārcelt biznesu uz Īriju ;)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]envija on 29. Maijs 2006 - 14:50
Es ar šito nekādi nespēju saprast, kāpēc mēģinot kādu ļautiņu ieinteresēt par darba piedāvājumu, nu nekādi nav iespējams jau telefona sarunā pateikt algu! Nu vells, tak laika ekonomija abām pusēm. Vīrs, kad meklēja darbā grāmatvedi, saklausījies manas žēlabas, uzreiz visām pateica, kāds cipars, apmierina vai nē, un tad tik runāja tālāk intervijas, teica, ka esmot sev ietaupījis vismaz trešdaļu laika:) Kāda jēga aiziet, parunāties, secināt, ka, jā,ļautiņam kvalifikācija pietiekama ij citādi pieņemams, tak padzirdot $, saka, nē, paldies...
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 29. Maijs 2006 - 14:55
Iespējams, ka tas tiek piekopts uzņēmumos, kuros ir personāla menedžeris, kam cita nekā nav ko darīt, tāpēc jāveido darba fronte un jārada dikti aizņemts un nodarbināts iespaids. Bet, kad ar kadru jautājumu nākas nodarboties kādam, kuram ir arī citi pienākumi, viņš augstāk vērtē laiku.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]envija on 29. Maijs 2006 - 15:01
I nekā! Man te viena labi zināma būtne arī strādā kāreiz par pers.vaditaju., tak esmot ļoti nepieklājīgi prasīt pa telefonu apmaksu! Un vispār - viņiem ir tā, ir noteikta maksimālā $ par amatu, bet sarunas par $ vienmēr sāk ar to - cik patlaban saņemat, cik vēlētos saņemt, resp, ja vervējamais nosauc ciparu, kas ir mazāks par šiem te griestiem, viņs tik arī saņem un kompānija ietaupa savu $. Ja savervētais gana labi strādā, privātā uzņēmumā ir cerības, ka ar laiku pieliks līdz uzņēmuma noteiktajiem griestiem. Pretējā gad, parasti savervētajam iedod papīrīti, kurā parakstās par savas algas apjoma neizpaušanu citiem. Resp. parasta parādībā, ka vienā uzņēmumā par vienādu'darbu/amatu ļautiņiem maksā atšķirīgu summu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]antuanete on 29. Maijs 2006 - 15:05
Da nu, kāds šito parakstu par neizpaušanu vispār ņem vērā? It sevišķi vienā darba kolektīvā? Manuprāt, ja darbinieki nav kaut kā īpaši sarīdīti savā starpā un reizēm mēdz arī kopīgi pie tējas tases/graķīša pasēdēt, tādas lietas uzreiz nāktu gaismā.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]envija on 29. Maijs 2006 - 15:08
gaismā jau paklusām arī nāk, bet - ir jābūt apveltītam ar gana lielām izsišanas spējām, lai panāktu vienlīdzību;) Pie kam - ejot prasīt šo te naudu - nedrīkst jau minēt - tam tur kolēgam maksā tik un tik - jo oficiāli tu nedrīksti būt runājis ar kolēģi par šo faktu, līdz ar to vadībai ir standartatbilde - nav līdzekļu algas paaugstinājumiem:)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]antuanete on 29. Maijs 2006 - 15:16
Viltīgi, jāteic :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]asiize on 29. Maijs 2006 - 18:31
es nez, tad varbūt es kaut kāda nenormāla, jo praktiski nekad neesmu zinājusi, cik saņem mani kolēģi, pat tajās darba vietās, kur kolēģi bija gluži vai draugu statusā. nejautāju un neinteresē, varbūt vienk bail aplausties, uzzinot, ka visiem citiem divreiz vairāk :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 29. Maijs 2006 - 18:34
Vispār jau, kāda starpība cik kurš saņem. Ja nepietiek, tad neko nelīdzēs apziņa, ka citiem tiek vēl mazāk. Bet, ja pietiek, tad kas par to, ka citam vairāk.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
[info]fedrs on 29. Maijs 2006 - 15:34
Parasti visi Cibā pajautā cik attiecīgajā uzņēmumā par to darbu maksā. ;)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]envija on 29. Maijs 2006 - 15:35
Vai citos portālos:)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)