29 Maijs 2006 @ 14:18
 
Atminos, aizpērn, kad valstī plosījās bezdarbs, laikraksti un žurnāli publicēja pamācības, kā pareizi sacerēt cē-vē, kādu šlipsi siet, ejot uz interviju, un citus vērtīgus padomus. Turpretīm darbadevējiem nekādi padomi sniegti netika. Tā nu viņi tur pērās kā pliki pa nātrēm. Tas meitietis lai, kurš bija izlūdzies Workingdejam no mana bloķētā konta tālruņa numuru, uz jautājumu "Un ko Jūs man gribat piedāvāt?" nekaunīgi paziņoja, ka viņu kantoris nepazīstamiem cilvēkiem neko nepiedāvā. Un man tad būtu jātriecas pāri tiltam, lai viņi uz mani paskatītos un parunātos, arī, starp citu, pie nepazīstamiem cilvēkiem, nemaz nezinot, vai viņi gribēs gana maksāt? Nu labi! Tas bija tad. Valstī plosījās bezdarbs utt. Bet tagad, kad ir totāls darbaroku trūkums, kāju arī - nav kas pedāļus min, vai esat kur redzējuši padomus darba devējiem, kuri izmisīgi meklē darbiniekus, kā  būtu jāuzklāj galds, kādi dzērieni un kādas uzkodas pasniedzamas, gaidot glābēju ierodamies uz pārrunām?
 
 
( Post a new comment )
[info]asiize on 29. Maijs 2006 - 18:31
es nez, tad varbūt es kaut kāda nenormāla, jo praktiski nekad neesmu zinājusi, cik saņem mani kolēģi, pat tajās darba vietās, kur kolēģi bija gluži vai draugu statusā. nejautāju un neinteresē, varbūt vienk bail aplausties, uzzinot, ka visiem citiem divreiz vairāk :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]fedrs on 29. Maijs 2006 - 18:34
Vispār jau, kāda starpība cik kurš saņem. Ja nepietiek, tad neko nelīdzēs apziņa, ka citiem tiek vēl mazāk. Bet, ja pietiek, tad kas par to, ka citam vairāk.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)