the motorcycle diaries
pa ilgiem laikiem nopirku sev vakarā iedzert alu, 4 bundžas ar lāčplēsi
nē, nu saprotiet, jaunais, konstruktīvais un vārda tiešā nozīmē jumtu graujošais tehnoloģiskais risinājums "norauj augšu, dzer kā no glāzes" uz bundžas atrodas uz šīs pašas procedūras...hm...nedaudz par atveri zemākā perimetra...respektīvi, vietas, kuru jūs noteikti apskatāt, pirms atvērt alus bundžu
jo nav taču tā, ka jūs uz alus bundžas interesē tikai nosaukums, dizains un procenti, lai nejauši nenomirtu no 77,58?!
jūs noteikti zinātnes un tehnikas vārdā paskatīsieties uz pieciem centimetriem zemāk
jūs jā, bet es nē

pirmajā bundžā, kuru es pļāpājot ar NL nakts vidū un tumsā ilgi grozot minēto objektu rokās, cenšoties ar andreja mironova neērto smaidu ierubīties, kādu mērķi ražotne ir mēģinājusi sasniegt un vienlaicīgi mēģinot atrast ērtāko pozīciju
īsumā, pielietojot izšķirošo rāvienu, izpiļīju produktā nelielu caurumu bundžas augšdaļā
par ko es nepārdzīvoju, caurumu es tajā momentā būtu tur izpiļījis agrāk vai vēlāk ap betona nama stūri, manī bija radušās spēcīgas emocijas un zināms māsterplāns, kā rīkoties, kad neko nesaproti
toties otro lāčplēša bundžu es atvēru izcili. es uzreizu parāvu no visa spēka, augšējā daļa aizlidoja kaut kur naher, un bundža patiešām bija bez visas augšējās daļas - te es domāju, varbūt esmu nedaudz pārspīlējis, a varbūt ar visām tā tagad var, ļoti dīvaina sajūta
varbūt visām bundžām nāk nost augšējā daļa, mēs tikai par vāju raujam

tādēļ trešo bundžu es atvēru aptuveni tieši tāpat, faktiski, diezgan dzelžainas loģikas vadīts, ka mazāks caurums, kā pirmajā reizē, ir sliktāks par daudz lielāku caurumu, kā otrajā
toties beidzot es pamanīju reklāmas sloganu

uzmanīgi, kā darbojieties ar atomraķetes sarkano pogu, es centos ceturtajā bundžā atklāt tās saturu, raksturu un individualitāti, taču granātas gredzens nodevīgi noplīsa. pēc kā jau viņā nācās tupa iedolbīt ar dzīvokļa atslēgām.
viva la beer