Kurvjzieža kontemplācijas

par ko es nemīlu mūsdienu latviešu literatūru un tās apcerējumus publicistikā

Krāšņais Kurvjziedis

par ko es nemīlu mūsdienu latviešu literatūru un tās apcerējumus publicistikā

[info]krii
31.5.06 13:57
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Cilvēki, kuriem, līdzīgi man, ir gadījies vairākkārt mainīt darba kolektīvus, pazīst to neizsakāmi neveiklo, mulsinošo sajūtu, kāda pārņem nokļūstot pirmajā neformālajā darbabiedru tusiņā, piemēram, šefa vietnieka dzimšanas dienas svinībās. Tev it kā ir visas tiesības piedalīties svinībās, tu it kā jau pazīsti visus - respektīvi, zini viņu vārdus un darāmos vai darītos darbus, klausies sarunas, kuras it kā domātas arī tavām ausīm. Dažubrīd var pat atslābināties un sajusties gluži piederīgs vērotajam. Taču tad, reaģējot uz kāda stāstīto anekdoti, blakus sēdošais kolēģis nosaka: "Nu jā, tas jau ir tieši tāpat kā Dacei ar sarkano lietussargu." Visi smieklos teju ne vārtās pa grīdu, ieskaitot pašu Daci, tikai tu kā idiots sēdi, smaidi un pie sevis domā, kas, pie velna, Dacei ar to sarkano lietussargu varēja atgadīties... Brīdi vēlāk, apcerot aktuālu darba jautājumu, kāds skābenu seju novelk:" Ai, bet ko tad jūs gribējāt - tas taču Andris...", un visi piekrītoši māj, jā, sak, ko tad citu no tā Andra... Tu labi atceries, kā izskatās Andris un ar ko viņš nodarbojas, bet kādā sakarā viņš ticis pieminēts, skaidrāks nekļūst. Tu izmisīgi iekodies kliņģerī, izdzer savu vīna glāzi un dzirdi no gaviļnieka: "Jā, nu kurš tad tagad skries nākamajam pakaļ, ka vēl nesanāk kā Ziemassvētkos!" "Stulbenis!" - klusiņām norūc pa kreisi sēdošā kolēģe, "varēja jau nebāzt Zigim acīs tos Ziemassvētkus, īpaši pēc tā, kā viņi paši ar Sarmīti uzvedās. Grāmatvedībai vēl tagad nav faktūrrēķini iesniegti."
Atliek tikai dziļi ieelpot, klusiņām pateikties svinību rīkotājam (vai aizvērt žurnālu "Karogs") un neuzkrītoši nozust - pie saprotamākām lietām, piemēram, saviem tiešajiem darba pienākumiem.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]antuanete
    31.5.06 14:11
    Es līdzīgi sajutos, kad lasīju Tīfentāles "Rīgas Siltumu" - vienīgais (!) atpazīstamais personāžs man bija "kāda intelektuāo snobu žurnāla redaktors ar gludi skūtu galvu" :)

    • [info]krii
      31.5.06 14:13
      Domā - tas bija VIŅŠ? (Nu, Tu jau zini, kuru es domāju..)
      ;)))

    • [info]shelly
      31.5.06 14:15
      Godīgi sakot, es tur ar atpazinu tikai šo tēlu, bet tas man netraucēja lasīt. Tas tak tomēr ir daiļdarbs un man ir tiesības lasīt to tā, kā vien man gribas, nelauzot galvuy par to, kādus karstus kartupeļus autore kādam ir gribējusi samest biksēs.

      • [info]krii
        31.5.06 15:00
        Hmmm... Man gan radās aizdomas, ka mājieni par prototipiem bija tikai mārketinga triks. Bet par to es īpaši galvu nelauzīju, jo, daiļdarbu lasot, tiešām nav neauglīgākas nodarbes kā mēģinājums uzminēt, ko domājis autors.

  • [info]shelly
    31.5.06 14:16
    Man liekas, es nobučošu cilvēku, kas atradīs vienu lietu, ko viņš mīl latviešu literatūrā. Visi šitie gaudu stāsti man tiešām ir pieriebušies.

    • [info]krii
      31.5.06 14:21
      Tiešām? Vai tad, atskaitot mani, vēl kāds literatūrai nepiederīgs cilvēks par to gaudo? :)

      Bet, ja es gribētu uzprasīties uz bučošanu, es varētu nosaukt dažus autorus un viņu 21.gadsimtā rakstītos darbus, kas man ir likušies simpātiski.

      • [info]shelly
        31.5.06 14:40
        :/
        ļoti asprātīgi, jaunkundz. Ja vien ar to nebija domāts, ka tu esi vienīgais latv. lit, nepiederīgais cilvēks uz zemes.
        Vispirms jau racoon ar savām žults kampaņām, šodien pat vēl svalka atkal lamājās, ka šitie latviešu rakstnieceļi jau to vien dara, kā dzer, un tā tālāk, un tālāk....

        • [info]krii
          31.5.06 14:50
          Bububu...:)
          man nav nekādu iebildumu pret latviešu literātu dzīvesveidu vai radīto darbu kvalitāti. Es sūdzos tikai par to, ka, gribot iepazīties ar kādām puslīdz analītiskām recenzijām, pārspriedumiem vai tamlīdzīgu informatīvo materiālu, es neizbēgami tieku konfrontēta ar slēgta korporatīvā tusiņa atmosfēru, kurā visi visus pazīst, sarunājas ar mājieniem un zīmīgiem smaidiem, bet Vienkāršais Lasītājs no Tautas jūtas atstumts un nepiederīgs. Un šajās sāpē es pārstāvu ne tikai sevi, bet lielum lielu nerakstošo, vien lasītprotošo indivīdu pūli! Lūk!

    • [info]daina
      31.5.06 14:26
      gaudu stāsti literatūrā vai gaudu stāsti par gaudu stāstiem literatūrā?

    • [info]fedrs
      31.5.06 14:50
      Kā šodien atceros, ka Cibā atzinīgi izteicos Kultūras Dienā publicēto Frīvalda stāstu.
      Ja tu netici uz vārda un tāpat bučoties atsakies, varu pameklēt to ierakstu. ;)

    • [info]petrovichs
      31.5.06 15:09
      Man patika "Dukts" :)

    • [info]honeybee
      31.5.06 17:07
      Foršie autori (Neiburga, Auziņa, Eipurs, Rokpelnis, Šlāpins, Manfelde, Vērdiņš u.c.) un viņu foršie darbi :) Buču vari nedot ;)

      Bet racoon - ja tu domā to viņa uzbraucienu - laikam tiešām ir taisnība; no malas tā visa virtuve, kas arvien vairāk tiek iztirzāta publiski, izklausās pretīgi. Vēl drausmīgāk nekā tad, ja esi tajā visā iekšā un aptuveni saproti, kāpēc tas tā notiek.

  • [info]mulders
    31.5.06 14:30
    Un tad es secinaaju, ka esmu shausmiigi asociaala buutne... Kaut kaa neuztrauc citu koleegu piedziivojumi, a ja par ko runaa, tad mieriigi varu parpasiit kas Dacei ar sakrano lietussargu atgadiijaas! :) :) :)
    Arii faktu, ka esi zaljsh gurkjis, dazhkaart var izmantot sev par labu!

  • [info]fanija
    31.5.06 15:18
    vnk ar to vīna glāzi vajadzēja SĀKT!:)

  • [info]jojo
    31.5.06 16:10
    nu jā, stāvi kaut pliks uz galvas, tāpat no autsaidera par insaideri netiksi.
    karoč' - viņi spēlē citā līgā, un nav tur nekāda "mēs". visas profesijas spēlē citā - katra savā - līgā. es esmu autsaideris tavējā, tu esi atusaideris manējā, kaut kā tā var mēģināt atjaunot zināmu vienlīdzību, un tad jau jaut. vairāk ir par empātiju, vai es varu iejusties/iebraukt tavējā vai tu vari iejusties/iebraukt manējā. līdzīgi kā ar valodām -

    tā kaut kā
Powered by Sviesta Ciba