ieva ([info]ieva) rakstīja,
@ 2009-10-19 13:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ieteikums
ja neesi gluži suņu psihologs un pieredzējis kinologs vienā personā, iesaku tev iespēju robežās izvairīties no baiļu sačakarēta suņa iegādes/adopcijas, jo bailīgs suns ir kā alkoholiķis. tu vari panākt ievērojamu progresu, bet līdzko viņš atkal saskarsies ar situācijām, kas jebkādā veidā trigerē viņa bailes, visi sasniegumi pačabēs kā nebijuši un suns aizskries pa savām ierastajām panikas takām.
es sen jau biju aizmirsusi to histērisko riešanu, bet te nu tā atkal ir ieradusies mūs apciemot. ceru vien, ka ne uz ilgu laiku. bet tāds ir rezultāts, kad mans sīkais asociālais šmurgulēns snaiksta zobus pret lauku vilceni. pēc tam ir paniski kaukdamam jāmetās bēgt, bet noķertam jāguļas zemē un jāpadodas. diemžēl ticība šī žesta efektivitātei mazajā galviņā ir pārāk niecīga, tāpēc tricelīgā dvēselīte ātri vien uzrauj manu vauvusiņu kājās un trenc prom pa pļavu, kas vilcenei nu absolūt neliekas adekvāti, un viņa to mēģina paskaidrot, metoties pakaļ mazajam melnajam un šajā skrējienā regulāri snaikstot zobus gar viņa ribās ierauto dibengalu.
šodien lauku piedzīvojumi rezultējas nekontrolējamā "vau vau vau" (repeat till fade) pie katra sīkākā vides kairinājuma, un maniem nerviem tas galīgi nepatīk.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]raracom
2009-10-19 13:17 (saite)
kā to var izturēt

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ieva
2009-10-19 13:18 (saite)
papildināju pēdējo teikumu - nevar! :) bet nu ok, var, ja nepārstāj domāt. par iemesliem un turpmākām stratēģijām utt. tipa - just keep your eyes on the ball.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]raracom
2009-10-19 13:28 (saite)
Nu es reiz izdomāju, ka, ja būs, tad ņemšu basendži. Tas nerejot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ieva
2009-10-19 13:40 (saite)
vispār jau šī problēma in general retāk novērojama pie lieliem suņiem, manuprāt. but then again - reiz bija ģimenes draugiem absolūti panisks lielais šveices ganu suns :) viņš gan nerēja, tikai trīcēdams pie visām miesām sēdēja namatēva darbistabā zem galda ik reizi, kad mājās bija ciemiņi. ja nejaušu uzskrēji viņam virsū koridorā, piemēram, suns sastinga, iepleta acis un tad metās kaut kur bēgt, šķiet, uz brīdi pilnīgi zaudējis jelkādu sajēgu par savas ierastās dzīves vides izkārtojumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mezzanine
2009-10-20 23:10 (saite)
jezus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mezzanine
2009-10-20 23:18 (saite)
mēs paņēmām vilku, kas bija pieklīdis rīgas ostā. Reksis, protams, vārdiņš. No sākuma baidījās ļoti. Bet tai pat laikā aizsargāja savu teritoriju, rēja, dusmojās, ja līda par tuvu, ar laiku aprada, mēs sadraudzējāmies, jo es viņu čubināju, kad viņš tāds pussastindzis gulēja man pie kājām koridorā pie trepēm, man jau mamma teica, ka nevajag riskēt, 1 asāka kustība vai kaut kas, un varu atrauties, bet es ar viņu runājos un visu laiku teicu "Reksītis labiņš, smukiņš un nekodīs man", un nekoda arī. Un tad vienreiz... (sākas vieta, ko jūs visi gaidījāt) ... viņš bija ienācis istabā, koridorā atkal tur abi divi runājāmies, bet ne uz zemes, un es gribēju viņu samīļot, piebāzu galvu viņam pie galvas/kakla, nu, kā jau cilvēki dara, kad mīļo, teiksim, citu cilvēku/suni/kaķi, un viņš man iekoda galvā. Precīzāk, ieķēra, padauzīja ar zobiem.

Es apvainojos, nerunāju ar viņu kādas 2 dienas, viņš acīmredzami jutās vainīgs, nāca man blakus un tēloja, ka nekas nav bijis, bet es viņu tīši ignorēju, un teicu - fuj, tu man iekodi, reksi. Un pēc kāda laika man likās, ka es taču esmu stulba, pati vainīga!! Tad mēs abi atkal salabām, un nu viss ir relatīvi forši, lai gan joprojām visi mūsu mājā tur zināmu distancīti, jo tu nekad nezini, kas var notikt.

PS: kad viņu paņēmām, viņam bija bišķīt mazāk par gadiņu, līdz ar to raksturiņš jau bija izveidojies. Un viņam drausmīgi patīk braukt mašīnā. Uz blakus sēdekļa uzreiz uzsēžas un lepni sēž. Acīmredzot viņu tur ne tikai sita un neēdināja, bet arī vizināja, kas ir labas ziņas! :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ieva
2009-10-21 13:32 (saite)
vot, cik nu rada mana necilā pieredze arī ar iepriekšējo suni - mērķtiecīga runāšanās palīdz.
ai, bet vispār traki ar tiem sačakarētajiem zvēriem. vienīgais secinājums pagaidam ir tāds, ka nākamo suni gribu lielu un mierīgu + pretēji manai līdzšinējai pārliecībai arī kārtīgi izdresētu :) līdz šim vienmēr ir šķitis, ka ar mājapmācību un vietas ierādīšanu pietiek, bet laikam jau tagad esmu noilgojusies pēc bezierunu paklausības :P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rikiton
2009-10-21 11:46 (saite)
īstenībā - žēl suņa!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ieva
2009-10-21 12:57 (saite)
man arī. bet ne tā, ka "vai vai, žēl žēl" un rociņas nolaižas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?