Galvenā fiška par Janku: ka viņa tik ļoti reflektē ar pasauli, ka man liekas, viņai pašai vairāk vispār neko nevajag izdomāt, viņa iznāk uz savas mājas lieveņa un notrīs: tad, redz, kā tas viss ir iekārtots! Un pārējā pasaule uzreiz pieraksta viņas dzeju un ieskaņo dziesmas, viņai nekas nav jādara. Kaut vai salīdzinot ar BG, kurš tomēr pēc manām domām raksta ļoti pārdomātus tekstus, Jankai viss ir acumirklī. Tipa, tik spontāna reakcija, ka, ja tu ienāktu viņas mājā un pateiktu "čau, kā tev iet", tu dzirdētu viņas dziesmu.
A tā - parasts Sibīrijas bābietis.