Līdz ar to, ka šahs ir spēle, kurā dators ir dievs, daudzas lietas ir mainījušās. Mainījies ir arī pats šahs, paliekot daudz konkrētāks, mazāk pieturoties pie ideju lauku ierobežojošām vēsturiskām patiesībām.

Man pašam lielākais ieguvums ir nospēlēto partiju analīze, kas ļauj saprast, kas īsti noticis, vai tas lieliskais plāns patiešām bija lielisks vai nē, un ja bija, tad vai es rīkojos kaut cik saprātīgi.

Protams, no astoņām vakardienas partijām es visas neatceros, bet svarīgo es varu tomēr atkārtot (varbūt ne īsti gājienu pa gājienam, bet visu būtiskāko) un ar datora palīdzību arī novērtēt. Par vakardienu lielā labā ziņa ir, ka abi mani lieliskie plāni bija korekti, vienīgi es tos tomēr īstenoju neoptimāli, bet viss ir labs, kas labi beidzas.