a nav gadījumā tā, ka homofobi pa lielākajai daļai ir arī ksenofobi?
es kaut kad mēģināju galvā analizēt homofobijas cēloni un nonācu pie tāda paša secinājuma, kāda dienu vēlāk vienā savā postā nonāca viens lj tūkstošnieks
tobiš, ka runa ir par kaut kādu adaptīvo sistēmu trūkumu, sistēmas nespēj adaptēties citiem uzvedības modeļiem

un te varētu sākt runāt par to, ka homofobija ir slimība tādā pašā līmenī, kā, teiksim, sabiedrībai atvērti vai sabiedrībā noslēgti cilvēki (te nav intersakara ar homofobiju, tas ir cits slaiders) - viens mīl ballēties līdz rītam, otrs mīl vienatnē lasīt mājās grāmatas. pie tam, šajā rakursā sabiedrībā par slimu drīzāk tiks uzskatīts otrais, jo pirmais, nu,ir jautrs tusovščiks, a otrs - nez kāpēc drūms sociopāts. un arī šie stereotipi ir šķērsām, jo ballētājs, iespējams, grib ar tusiņiem aizhujačīt kaut kādus iekšējos pārdzīvojumus, a sociopāts vienkārši grib uzzināt, vai slepkava tiešām bija dārznieks.

taču viena spēcīgi atšķirība šeit ir.

ne tusētājs, ne sociopāts nemeklē nekādus attaisnojumus savai uzvedībai.
a tāds vājprātīgu otmazku komplekss, kāds ir homofobiem, man liekas ir tikai nopietni atkarīgajiem - alkoholiķiem, narkomāniem, azartspēļu spēlētājiem. lūk, vajag izdomāt, kāds šeit ir sakars.
tobiš, teiksim, viss ir skaidrs ar visādiem ultranacionālistiem, kuriem mellās fošistu uniformas vairāk kalpo kā seksuāls fetišs, a biedrības funkcionē kā jaunatnes bdsm interešu klubiņi, tos es saprotu vislabāk. bet ir taču tādi jebanāti,kuriem dzīvē nav pat tā, un vienalga kaut kādi geji, kurus viņi acīs nav redzējuši, neliek mieru.