kultūru karš par valodām
Nesen lasīju komentāru, kur Kvebeka tika apsūdzēta visos cilvēktiesību pārkāpumos par to, ka visiem pieprasīja lietot franču valodu un līdz ar to anglofoni tika izdzīti no Monreāles. Komentāra rakstītājs bija pametis Kvebeku un par to izjuta atriebības alkas. Tas tik ļoti atgādina krieviski runājošo sūdzības par to, ka viņiem tagad ir jārunā latviešu valodā. Tad man nāca atjausma, ka valodu jautājums ir patiesais kultūru karš. Lai nu kāda ir Kanādas vēsture, Kvebekas iedzīvotāji saprata, ka mūsdienu attīstītā valstī nekāda divvalodība praksē nav iespējama. Vai nu visi būs angliski runājošie, no kuriem daži pratīs arī franciski, vai arī otrādi. Viņi izvēlējās cīnīties par franču valodu un uzvarēja.
Tieši tas pats notiek arī Latvijā un citās pēcpadomju valstīs – lietuviešu, latviešu, ukraiņu vai baltkrievu valoda pret krievu valodu. Baltkrievijā uzvarēja krievu valoda, Lietuvā lietuviešu valoda, Ukrainā vēl fiziski karo, bet Latvijā kultūru karš vēl nav beidzies, lai gan jau var skaidri paredzēt, kurš būs uzvarētājs.
Kultūru kari man parasti šķiet pilnīgi bezjēdzīgi. Visi šie strīdi, vai gejiem ļaut vai neļaut precēties? Vai pareizā politika ir kreisa vai labēja? Esiet saprātīgi un iejūtīgi pret cilvēkiem nevis karojiet pretī viņu idejām un apspiediet lietās, kas nekādi jūs personīgi neietekmē.
Vienīgais neizbēgamais kultūras karš ir tieši par valodu, jo šobrīd nav praktiska cita risinājuma, kā valstij vienoties par vienu valodu. Ja mēs gribam, lai ikviens jaunietis varētu atrast darbu veikalā, un ikviens pircējs saņemtu personīgu apkalpošanu, ir svarīgi, lai viņi abi runātu vienā valodā. Latvijā šī izvēle sen ir izdarīta par labu latviešu valodai, tāpēc nekas neatliek kā pabeigt šo karu līdz pilnīgai uzvarai.
Diemžēl vienai pusei šajā karā būs jāzaudē. Daudzi zaudētāji jutīs atriebību vai pametīs savu dzīves vietu, tāpat kā tas ir noticis Kvebekā. Tas ir neizbēgami sāpīgi, un neveiksme gaida samierinātājus, kas domā, ka izdosies izdarīt tā, lai visiem būtu labi.