quizer ir nūģis

fonofests mani nav izžmiedzis, un es esmu priecīga, atgriežoties mājās un lasot izas labos vārdus par sūdu setu, bet nezveers raksta, ka ir pateicīgs man, jo es viņu esmu pārliecinājusi, ka jāiet gulēt, un mandra, kuras ierašanās bija vairāk nekā negaidīta, priecājas par "one way or another", kas nozīmē, ka ir tiešām labi padarīta darbiņa sajūta.

ronīši grasās izbraukt divpadsmitos dienā, es jau sen saku, ka fonofestā būsim (ātrākais) piecos. un tā arī ir. tomsons kļūst par manu mīļāko un kuivilp hedlaineri (par dedlaineri gan neesam droši). man miljons cilvēku prasa, kurā grupā es spēlēju. un es saku, ka diskocirks, kas lielākajā daļā cilvēku izraisa: "ā, pasuale sliktākās dziesmas!" vēl es saku komplimentus harijam, jo šis tiešām bija visforšākais maciņu koncerts. karlīna man šodien stāstīja, ka agrāk viņai tāda mūzika esot patikusi, bet tagad gan ne. nu ja - man jau mūzika arī nepatīk, bet koncerts ta foršs.

mēs visu perfekti sarēķinām pa minūtēm, lai es vienlaicīgi varētu būt divās vietās, mārvels ir ne tikai , bet arī mans menedžeris, jo krūštura meklēšana tumsā skaitās. es labāk izvēlos divas reizes nokrist no skatuves, nevis vienreiz nokāpt (un tad brīnos, kāpēc cauras kājas). skaistā kārļa hip hop sets ir galīgi izdevies, jo tieši tā laikā publikā sākas kautiņš. blondis brīnums saka, ka es izksatoties pēc tādas, kurai neko nevar pateikt pretī. es neprotu novērtēt vizuālo mākslu, tāpēc nezinu, kā izskatās, bet par skatuves apsargu gan es piestrādāju, ar pirmo piegājienu novācot piedzērušos prancūžus un visus pārējos, kas kļūdaini ir izdomājuši, ka viņu vieta ir uz skatuves. tiesa, man vēl nav paņēmiena pret mamazelēm, kas man izbojā visu goran gora koncerta noskaņojumu, nemitīgi buldurējot par to, cik te viss ir stulbi (kaut patiesībā zem katra mamzeļu vārda slēpjas milzīga pašnepietiekamība). pie "declare independence" fonofsta lielākajam zombijam "raise your flag" sajūk ar "take your pants off", un viņš izdara otro un kārtīgi iet gulēt, pirms tam pakasot olas. nofotogrāfējāmies ar zombiju un ar labi padarīta darba sajūtu devāmies gulēt. nē, tomēr plenčot + sacensties, kurš pēdējais aizmigs. jāatzsīt, ka uzvarēja karlīna, bet es ar pusvienpadsmitiem rītā paliku godpilnajā otrajā vietā. bet pa to laiku skaistais kārlis paspēja sadedzināt savu matraci un paziņot, ka viņam biksēs ir plītiņa. tas nomodā, bet miegā viņš mūs lūdza, lai paņemam viņu līdzi ceļojumā. īsi pirms iemigšanas miega eiforijā ar karlīnu rodam atziņu, ka ar setu spēlēšanu ir tā - nedēļu čurā biksēs, bet tad ir āāāāāh, bet ar skōrōšanu otrādi - ir āāāāāh, bet tad nedēļu čurā biksēs. man šķiet, ka šī atziņa ir pilnīgi stulba.

otrā vakara diskotēku nav lustes ne spēlēt, ne dejot, bet tā jau ir - jaunais reivs kustina un silda pats no sevis, turklāt izrādās, ka alus vēl ir diezgan atliku likām, kas nozīmē, ka mana un ny meita mums pirms 15 gadiem bija divi sakari, viens no tiem bija kļūda) otro vakaru pēc kārtas var ķerties klāt pie dzeršanas. tas nekas, ka viņai ir piecpadsmit gadu, galvenais, ka vina nedzer ļoti sliktas kvalitātes alkoholu ar dumjiem un vulgāriem sava vecuma akušieriem. pie reiva diskotēkas pirmajām notīm  pika  un mārvels sakāpj kaimiņa mašīnā un brauc uz rīgu negulēt, kamēr mēs to darām turpat. festivālu piebeidzam čabukas teltī ar peņasolu un mārvela atstāto kagoru.

stāsta morāle: uz festivāliem telts nav jāņem, ja pieredze rāda, ka vismaz 100% no naktīm es aizvadu kaut kur citur.