Ko tie cilvēki tik sarežģīti? Nu tik sarežģīti. Bet tik interesanti. Tā kā labirinti. Tu maldies. Maldies. Un meklē ieeju, izeju, zaļās oāzes un tuksnešus, jūras. Eh, interesanti. Un tad tu pārguris atslīgsti pret labirinta sienu un saproti.
Es saprotu, ka tik drīz ārā netikt. Jo ir tādi acu māņi. Jutekļu māņi. Liekas, ka līdzenums, patiesībā - dziļa grava. Liekas, ka jūra, patiesībā - zaļa pļava. Liekas pa kreisi, patiesībā - taisni.
Kad acis pieradīs, tad varbūt. Bet tik īsā laikā jau acis vēl pa savējam uz visu skatās.