atskaite
no trenažieru zāles esmu atgriezusies dzīva. tas viens. otrs - pagaidām nekas nesāp. ja neskaita pēdas, jo 25 minūtes uz turieni tecēju kājām (kardiotreniņš!) darba kurpēs uz papēža. uz velo nebraucu, bet izmēģināju to dīvaino slīdošo grīdu, pa kuru jūtūbā lolkaķi skrien. tas patiesībā bija diezan ok, ja neskaita, ka netīšām nospiedu emergency buttonu (nekontrolētas roku kustības) un visa tā uzparikte pēkšņi apstājās. manas kājas teica "wtf?!" un es pazaudēju atskaiti par nodedzinātajām kalorijām. muļķīgi. kā lai tagad zinu, cik kaloriju man vairs nav? un pēc tam, kad pēc 20 minūšu iešanas nokāpu no tās ellesmašīnas, kādas 3 minūtes kājas nesaprata, kur viņas atrodas un vairs nemācēja iet pa nekustīgu grīdu. bet nu, tfutfutfu, tas ātri pārgāja. tad izmēģināju dažus moku rīkus. liku vismazākos svariņus. kolēģīte gan štellēja sev riktīgas porcijas, bet es tomēr bišku baidījos savus slābanos muskulīšus pārmocīt. izrādās, ka ar sānu presi varu pacelt tikai visvieglāko svariņu. nnja. bet nu varētu mēģināt atkārtot šo pasākumu.