... ([info]adore) rakstīja,
@ 2015-06-19 23:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ezotēriskā darba kolēģe šodien pienāca klāt, pieliecās man pie auss un sacīja, ka man esot jādzen prom šaubas, kas traucē dzīvot, vienkārši jābloķējot tās, un tad notikšot viss, ko es vēlos, viss, kas man vajadzīgs šajā dzīvē. Un par vīrieti, ko es vēloties, es nedrīkstot piemirst padomāt, ka viņam jābūt arī uzticīgam, ne tikai mīlošam. Un nevajagot par to īpaši runāt ar citiem. Paturēt vairāk pie sevis. Un ticēt. Un nelaist klāt šaubas.
Pēdējā laikā gan esmu pārstājusi par to domāt. Ka vēlos vīrieti. Dzīvesdraugu. Neveiksmes ir man iemācījušas neuzstādīt dzīvei konkrētas prasības un vairāk pieņemt visus nepilnīgos variantus, kas uzrodas.
Vēl šorīt, ejot uz darbu, vēroju, kā peļķēs krīt lietuslāses. Un tobrīd es tik spēcīgi apjēdzu dzīves daudzveidīgo skaistumu, ka nekas vairāk nebija vajadzīgs. Tobrīd.
Liekas diezgan grūti tagad sākt domāt par šo tēmu atkal. Kaut kā neiekustināmi. Dzīve ir sākusi noritēt citādāk. Kaut kas manī liekas aizvēries. Vai varbūt vienkārši atvēries citādāk.

Tavam augumam esmu par mizu,
un tu manam esi par tāsi.
Mana seja zem tavas ādas,
tava seja zem manējās.

Tūkstošpēdējo reizi es redzu - 
it neko mēs te neizrunāsim.
Ne tā laime, ne nelaime - vienkārši
tā ir griba, kas piepildās.

/Māris Čaklais/


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?