Lielā rīta operācija izgāzās, jo nevarēju noturēties un izmuldējos. Bet vismaz sanāks ilgāk priecāties par to, ka šorīt par AirBaltic kuponiem nopirku divas biļetes uz Parīzi un, nesagaidījis dzimšanas dienu, viņai to pateicu, ka dāvinu.

Bet piedzīvojumu rīts bija pamatīgs - sākot jau no tā, ka biju pirmais pie kases (neticami, ka spēju saņemties no rīta piecelties, bet tas tādēļ, ka mamma zvanīja un draudēja izgāzt visu operāciju, jo teicās, ka e-pastā neesmu viņai nosūtījis konta numuru kaut gan biju gan). Bet kasiere novilka kodu un teica, ka kuponi neparādās sistēmā un sāka šķendēties ar kolēģi no blakus kases, ka tie kapitālisti jau galīgi izkūkojuši prātu un tagad vairs veikalā neviens nepirks maizi vai pienu, bet tikai lidmašīnas biļetes un ka tam RIMI nav domāts un ja tik ļoti grib, tad lai taisa savu kasi.

Tā nervozējot ar mazu sieviešu bariņu desmit minūtes, kāmēr "viņi risina situāciju", pārspriedām, vai arī šoreiz igauņi būs lēni un nepagūs pirms mums un cerējām, ka leiši ir tusējuši līdz rītam un tāpēc tik agri pie kases neatrodas. Tad atnāca lielā kasiere ar kodu un visi metās pie kases. Mani izcēla un paziņoja, ka es esmu pirmais bijis. Aizskrēju uz mašīnu, kasīju kodus, močīju tos iekšā un dabūju Parīzi marta sākumā.


Atnākot mājās, to taču nevarēja paturēt dvēselē.