zini, patiesiibaa man shkjiet, ka sheit ir vairaak probleemu, nekaa risinaajumu. Pietruukst mediciiniskais personaals, pietruukst vienkaarshi normaalas sisteemas, kad veci cilveeki vai invaliidi sanjemtu normaalu paliidziibu un apruupi maajaas - taapeec nereti shie cilveeki labaak dodas uz slimniicu, jo tur jau buus visu laiku, kas vinjus pieskata..
bet ja runaajam par sho konkreeto gadiijumu Alsungaa - ir drausmiigi :(

(Reply to this) (Thread)

Patiesībā arī ģimenes pietrūkst.
Pilsētas mūs ir samaitājušas.
Agrāk, kad visi pāķos dzīvoja lielās saimēs, tad vāca viens otru, kā nu prasdami. Bija, protams, arī nabagmājas, bet tur ar nemaz tik briesmīgi negāja, ja tā palasās.
Tagad kaut kā katrs savā stūri, savā būdā. Ja otram pakaļa jānoslauka, tad - ak dies! beigas klāt!
Tās amerikāņu filmas, kur cilvēki ārstē "garīgas traumas", jo savu vectēvu vai mammu pliklu ieraudzījis - zini, mēs ar uz to ejam...
Un tie vecie vientuļie - tie ir tie, kurus bērni negrib (paši vainīgi, ko tādus izaudzināja), tie, kuri visu savu dzīvi veltījuši kaut kādai sūda mākslai vai zinātnei un kas tagad gaida, kad sabiedrība par viņiem rūpēsies (phe, kā tad!!) utt. Nu jā - vēl ir tādi, kam bērni vai radi gājuši bojā - nu tās ir cits stāsts.

Un te nu es atkal braucu iekšā filozopijā un vispārcilvēciskajās vērtībās :D
Man laikam vienkārši vajag iedzert.

Kopsavilkums - ģimene un daba - maķ vaša pāri visam!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevaru nepiekrist. lasot tevis rakstiito, atcereejos savas vecaasmammas dziivi - peec kara vinja palika viena pati ar diviem maziem beerniem un dziivoja kopaa ar karaa bojaa gaajushaa viira vecaakiem, kas nebija nekaadi jaunie. septinjus gadus vinja kopa gulosho, slimo viirateevu un audzinaaja beernus, un ruupeejaas par savu saimnieciibu un veel kolhoza darbos gaaja.
Protams, ir vieglaak kaadu tuvinieku, kas prasa apruupi, nogruust kaadam citam uz pleciem.Bet, manupraat, tieshaam sheit ir liela loma audzinaashanai un gjimeniskajaam saiteem. Tad, kad mees bijaam mazi, tad muusu vecaakiem nebija viegli, bet vinji taadeelj neatdeva mums kaadam citam. Un taaapat mums ir jaauznjemas par vinjiem atbildiiba tad, kad vinji pashi ar sevi vairs nevar tikt galaa.
Bet vieglaak tachu dziivot taadu vieglu, bez liekas atbildiibas piepildiitu dziivi - to, kas nepatiik - pastumjam malinjaa un dziivojam dailji uz priekshu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Baigi patika tas, ko esinja rakstīja par Gruziju
http://klab.lv/users/esinja/1511874.html
Vo tur tantes badu nemirst :D
Bet īstena latvja prātam tik intensīva 'čupošanās' tomēr ir par traku. Kā esti saka, ja nav meža starpā, tad kaimiņi ir par tuvu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja tiiri veesturiski paskataas uz to, kaa cilveeki ir agraak dziivojushi LV, tad taas ir bijushas vienseetas. Latgalee, kas savukaart ir bijusi Krievijas sastaavdalja krietnu briidi un kur arii vairaak ir pareizticiigo un vecticiibnieku, ir izplatiitaakas saazhas. Taa teikt - latvietis ir lepnais tipaazhs un vienpatis.
Hmzz..aizdomaajos par "chuposhanos" un gjimenes lietaam. Agraak, kad gjimenes bija lielas, tad tomeer arii taa vienotiibas un piederiibas sajuuta bija lielaaka. Tagad skatos uz savu draudzeni, kas izaugusi 4 beernu gjimenee un vinjas viiru no 5 beernu gjimenes-visi vienji viens par otru ruupeejas, uztraucas, taa teikt - ir kaa siena un atbalsts viens otram. Kad esi viens gjimenee, tad ne vienmeer proti daliities un ruupeeties, jo esi pieradis pie taa, ka viss tiek tev vienam. Lai gan viss , protams, ir audzinaashanas lieta. Draudzene, kura audzina savu beernu viena, sho daliishanas lietu riktiigi uzmana - lai siicis neizaug egoists. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuja. Es arī esmu no 4 bērnu ģimenes. Tas daudzko izskaidro.
Protams, jo vairāk ļautiņu, jo vairāk plūktiņu. Bet ir tā sajūta, ka savējais ir savējais, lai tur vai kas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kaskjiishi patiesiibaa ir normaala lieta ;) - katrs tachu ciinaas par savu vietu baraa ;)) Bet - jo vairaak to saveejo, jau kaut kaa juuties vairaak pasargaats. nezinu, kaa citiem - bet man ir shii sajuuta, ka tad, kad man buus kaads kritiens, tad maneejie man paliidzees (sienas, spilventinja vai vienalgakaameestosaucam sajuuta) :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, reizēm tracina, ka visiem kaut ko no tevis vajag, aber, kad pašam vajag, tad... Ta kaut vai tante VSAA - cik reizes viņai neesmu viskautko jautājusi.
Un man baigi pietrūkst mammas. Nē, ne jau kā manas mammas, man viņu kā mana bērna omi vajag. Citādi visu laiku vai nu stiep to knaru līdzi, vai kāds nu mums ir pie mājas piesiets. Romantiskas pastaigas vai teijātera apmeklējums ar vīru ir izslēgtas defoltā.
Jā - kaut vai elementārās sadzīves situācijās māsas, tantes, onkuļi un omes atvieglo dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, un taam omeem ir pilniigi cita domaashana un daudzas lietas vinjas iemaaca beerniem. skatos uz savu mammu un teeti, kaa vinji darbojas ar maniem braalja beerniem, un priecaajos. kad es biju maza, tad vinjiem tam visam nebija tik daudz laika - bija jaaskrien un jaadara utt. tagad vinji abi taa leenaam un pamatiigi ar abiem siikajiem njemaas, pacietiigi raada un staasta, kas un kaa jaadara - dara to, kam vecakiem biezhi vien nav laiks.
arii man sanaaca vasaras pavadiit pie omeem. un, ja godiigi, tad tieshi taas vasaras, kad esmu bijusi pie vinjaam, man arii spilgaak atminjaa ir iespiedushaas:)

(Reply to this) (Parent)

un uzreiz peec shitaa izlasiiju lux_y txt..
nav taada viena pareizaa modelja

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katram savs. Tikai vajag vismaz mēģināt izprast cēloņus un sekas.

Nezinu, vai ir pareizais, bet tas, ka kastīšu dzīve ir nepareizais, to es skaidri zinu. Runājot par dzīvi pilsētā, nāk prātā vistu fermas. Paskaties, cik tur smuki putni dzīvo... Salīdzini gaili pāķos uz mēslu čupas un Bauskas cāli. Ir atšķirība?

Reizēm liekas, ka cilvēces tā saucamais progress padara mūs par kropļiem.

(Reply to this) (Parent)