|
Feb. 23rd, 2007|10:40 am |
Patiesībā arī ģimenes pietrūkst.
Pilsētas mūs ir samaitājušas.
Agrāk, kad visi pāķos dzīvoja lielās saimēs, tad vāca viens otru, kā nu prasdami. Bija, protams, arī nabagmājas, bet tur ar nemaz tik briesmīgi negāja, ja tā palasās.
Tagad kaut kā katrs savā stūri, savā būdā. Ja otram pakaļa jānoslauka, tad - ak dies! beigas klāt!
Tās amerikāņu filmas, kur cilvēki ārstē "garīgas traumas", jo savu vectēvu vai mammu pliklu ieraudzījis - zini, mēs ar uz to ejam...
Un tie vecie vientuļie - tie ir tie, kurus bērni negrib (paši vainīgi, ko tādus izaudzināja), tie, kuri visu savu dzīvi veltījuši kaut kādai sūda mākslai vai zinātnei un kas tagad gaida, kad sabiedrība par viņiem rūpēsies (phe, kā tad!!) utt. Nu jā - vēl ir tādi, kam bērni vai radi gājuši bojā - nu tās ir cits stāsts.
Un te nu es atkal braucu iekšā filozopijā un vispārcilvēciskajās vērtībās :D
Man laikam vienkārši vajag iedzert.
Kopsavilkums - ģimene un daba - maķ vaša pāri visam! |
|