Nuja. Es arī esmu no 4 bērnu ģimenes. Tas daudzko izskaidro.
Protams, jo vairāk ļautiņu, jo vairāk plūktiņu. Bet ir tā sajūta, ka savējais ir savējais, lai tur vai kas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kaskjiishi patiesiibaa ir normaala lieta ;) - katrs tachu ciinaas par savu vietu baraa ;)) Bet - jo vairaak to saveejo, jau kaut kaa juuties vairaak pasargaats. nezinu, kaa citiem - bet man ir shii sajuuta, ka tad, kad man buus kaads kritiens, tad maneejie man paliidzees (sienas, spilventinja vai vienalgakaameestosaucam sajuuta) :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, reizēm tracina, ka visiem kaut ko no tevis vajag, aber, kad pašam vajag, tad... Ta kaut vai tante VSAA - cik reizes viņai neesmu viskautko jautājusi.
Un man baigi pietrūkst mammas. Nē, ne jau kā manas mammas, man viņu kā mana bērna omi vajag. Citādi visu laiku vai nu stiep to knaru līdzi, vai kāds nu mums ir pie mājas piesiets. Romantiskas pastaigas vai teijātera apmeklējums ar vīru ir izslēgtas defoltā.
Jā - kaut vai elementārās sadzīves situācijās māsas, tantes, onkuļi un omes atvieglo dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zini, un taam omeem ir pilniigi cita domaashana un daudzas lietas vinjas iemaaca beerniem. skatos uz savu mammu un teeti, kaa vinji darbojas ar maniem braalja beerniem, un priecaajos. kad es biju maza, tad vinjiem tam visam nebija tik daudz laika - bija jaaskrien un jaadara utt. tagad vinji abi taa leenaam un pamatiigi ar abiem siikajiem njemaas, pacietiigi raada un staasta, kas un kaa jaadara - dara to, kam vecakiem biezhi vien nav laiks.
arii man sanaaca vasaras pavadiit pie omeem. un, ja godiigi, tad tieshi taas vasaras, kad esmu bijusi pie vinjaam, man arii spilgaak atminjaa ir iespiedushaas:)

(Reply to this) (Parent)