|
Feb. 23rd, 2007|10:51 am |
nevaru nepiekrist. lasot tevis rakstiito, atcereejos savas vecaasmammas dziivi - peec kara vinja palika viena pati ar diviem maziem beerniem un dziivoja kopaa ar karaa bojaa gaajushaa viira vecaakiem, kas nebija nekaadi jaunie. septinjus gadus vinja kopa gulosho, slimo viirateevu un audzinaaja beernus, un ruupeejaas par savu saimnieciibu un veel kolhoza darbos gaaja.
Protams, ir vieglaak kaadu tuvinieku, kas prasa apruupi, nogruust kaadam citam uz pleciem.Bet, manupraat, tieshaam sheit ir liela loma audzinaashanai un gjimeniskajaam saiteem. Tad, kad mees bijaam mazi, tad muusu vecaakiem nebija viegli, bet vinji taadeelj neatdeva mums kaadam citam. Un taaapat mums ir jaauznjemas par vinjiem atbildiiba tad, kad vinji pashi ar sevi vairs nevar tikt galaa.
Bet vieglaak tachu dziivot taadu vieglu, bez liekas atbildiibas piepildiitu dziivi - to, kas nepatiik - pastumjam malinjaa un dziivojam dailji uz priekshu...
|
|