slinkums veicina kreativitāti
tā nu, lūk, es izgudroju pārsteidzoši gardu vegān-veģetāru ēdienu, kas vismaz man ļāva palūkoties uz griķiem no pavisam jauna skatpunkta.
sastāvā ietilpst: paciņa griķu, normāla izmēra burkāns (tiek sarīvēts), kāds 10-15cm garš fragments no ūbergigantiska cukīnī (sagriezts to more less fit burkāns), saulē kaltēti tomāti un tos pavadošā garšvieleļļa, tējkarote pesto, sāls, pipari, oregano, baziliks, biku pētersīļi un kāda ēdamkarote sezama sēklu.
pagatavojas gaužām vienkārši: griķi uzvārās, tad dodas uz pannu atlaist ar pārējo tusiņu. uz pannas dzīres manā gadījumā attīstījās tā, ka vispirms iekačāja tomāteļļa un pesto, līdz ieradās burkāni un cukīnī un visas garšvielas, izņemot sāli un pētersīļus. tad kaut kādā brīdī vienu pannas pusi kautrīgi rezervēja griķi, bet iesiluši pēc neilga brīža atslāba un tad jau viss tur gāja ņigu ņegu. ap šo laiku ieradās sezamsēklas un kaltētie tomāti, bet īsi pirms rītausmas beidzot atvilkās sāls un tūdaļ arī pētersīļi. tad ieva fiksi noslēdza uguni, sameta visu bļodiņā un aprija. (nu labi, puse vēl dzīvo - porcija diviem vai vienam divām dienām. nu, vai arī ļoooti rijīgam vegānam.)