S dņom pobedi, bļe! *
Braucu es šodien saguris no darba mājā, nepievērsdams īpašu uzmanību piektdienas sastrēgumiem, logs vaļā, muzāriņš skan. Nobraucot no Akmens tilta, dzirdu, ka kādam vēl mūzika skan, bet nu ne tāda kā parasti mašīnās skan, bet kaut kāda gaudošana, nodomāju, ka laikam cilvēks ir īpaši debīls un lēnām dudinu tālāk. Nedaudz uz priekšu ieraugu, ka satiksmi regulē policists nevis luksofors un sākot no Zelta boulinga uz trotuāriem ir milzīgi cilvēku pūļi, tālāk tos redzu arī pie Uzvaras monumenta, un man atausa gaisma - šodien taču 'ģen pobedi'! Blakus man, protams, uzticīgi sēž fotoaparāts un es pieņemu lēmumu, ka jāiet pabildēt. Mašīnu gan nākas atstāt minūšu ~10 gājienā no notikuma epicentra, jo visur ir pilns un visur ir policisti, kas katram nepaklausīgajām iepūš ar svilpīti.
Cilvēku ir nenormāli daudz, ne tikai penšu, bet arī jauniešu un gandrīz katram kaut kur ir piestiprināta melni oranža lentīte (tādas jau pāris dienas redzu piesietas pie mašīnu antenām). Cilvēki jau, protams, ļoti kolorīti, bet, ņemot vērā, ka kāds kolēģis, kuru vārdā nesaukšu, mani pakacināja ar 300mm objektīvu, bet tad brutāli man to atņēma, manā rīcībā ir tikai 18-55mm stikls ar, kuru baigi cilvēkus nepabildēsi... Piegāju drusku tuvāk un mēģināju kaut ko pasākt, bet tie USSR velli baigi jūt, ka gribi viņa krunkaino viepli iemūžināt un sāk blenzt uz tevi kā uz tādu fašistu cūku. Bet nu cirks baigais, izbrīnīja arī tas, ka cilvēku ap 30 - 40 gadiem un jauniešu ir gandrīz vairāk nekā ponsionāru, arī bērnu bija daudz, un galvenais - visi runā krieviski...


Par lielu Latviju!


*Uzruna pa telefonu, dzirdēta turpat uz vietas.