Sviesta Ciba |

blondīne. (

beacon) rakstīja,
@ 2010-06-17 15:32:00

Latvieshi nevis atziimee, bet gan svin upuru pieminjas dienas, tas perfekti raksturo, kaadi esam.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	roseta 2010-06-17 15:55 (saite)
	vai kārtējais apliecinājums, tam kādi esam - nes labumu? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	beacon 2010-06-17 16:33 (saite)
	Jaa, mudina uz kustiibu (vismaz ieksheeju) citaa virzienaa. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	komeeta_naak 2010-06-17 15:58 (saite)
	aha, un brīvībai mums ir piemineklis, ne statuja. (Atbildēt uz šo)

	razbainieks 2010-06-17 16:02 (saite)
	Latvieši esot nabadziņi un cietēju tauta-tā man māca skolā :) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	beacon 2010-06-17 16:35 (saite)
	Jaa, un veel kalpu un zemnieku tauta. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sewolawen 2010-06-17 16:45 (saite)
	Pajāt kādi viņi ir. Galvenais, ka es tāds negribu būt. Riebjas šis sistā puikas komplekss. Šādās upurdienās būtu nevis jāčīkst pie pieminekļiem un jāludzas kādas nebūt atvainošanās, bet tīri un skaisti jāienīst, un patiesi jāalkst atriebības. Vairāk nicinājuma. Pirmkārt jau pret sevi un savu lūzerisko pagātni. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	beacon 2010-06-17 17:04 (saite)
	Uhh.. nikni, bet taa gaushanaas un sviniigaa pieljurbaashanaas buutu jaaizskauzh. Nicinaajums un naids prasa daudz speeka, vai ir veerts? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sewolawen 2010-06-17 17:54 (saite)
	Ja niknums ir zāles pret žēlumu, tad jo vairāk, jo labāk. Un spēka nekad nav par maz. Vienmēr ir par maz gribas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

humanz
2010-06-18 22:24 (saite)

Tā svinēšana ir atkarīga no tā, ko svin. Atzīmēt ir tā manā uztverē kaut kā klusi un mierīgi, bet var taču svinēt to, kādi šie cilvēki ir bijuši.
Tas ir tā kā es daru sevī, kad kāds nomirst. Skumji un tā protams, bet vajag vienkārši paņemt to labāko no tā cilvēka un turēt kā kaut ko svarīgu. Tad jau vairs nav tās skumjas tik lielas, to nedaudz aizēno tā cilvēka kaut kādas unikālās īpašības.
Lai nu kādi arī tie upuri ir bijuši, bet viņi tomēr to ir izpelnījušies. Neizsūtīja jau arī tāpat vien uz sibīriju, tur taču bija tas pretpadomju iemesls un tādā garā. Un tad tur ir par ko priecāties, kā, piemēram, mans vectēvs sibīrijā tikai uzauga no maza bērna, bet toties par krietnu cilvēku izauga. Katru sīkumiņu taupīja līdz vecumdienām, vienmēr bij ar gudru padomu, visam tam cauri izdzīvojies. Protams, viņa tēvam sibīrijā izpildīja augstāko sodu un nošāva, bet.. viņš jau palika. Tāpat jau tas princips, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. Kaut kādā veidā taču vajadzētu mēģināt slikto pārvērst labajā. Kā ziedoņa epifānijā - "Dziediet pie kapa! Ko jūs klusējat, dziediet! Viņš nedzird. Ne viņam. Dziediet ne viņa aizejot, bet jums paliekot. Ne par skujām kapā, bet par lapu galotnē. Sev, dzīvie! – jums dziesma ir vajadzīga, ne viņam."
Ceru, ka domu kāds saprata un galīgi neiebraucu auzās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	beacon 2010-06-19 04:09 (saite)
	Sapratu Tevi, un piekriitu. Es te vairaak vaardiem piekasiijos, tam kaa izteicaas uzticamais tautas kalps, jo oficiaali svin tomeer sveetkus. Dveeselee var kaut velnam paardoties un svinee to. Un taa nepamatotaa histeerija, kad visi tik atrij veesturiskas atraugas, ir smiekliiga. P. S. Ziedonja epifaanijas ir burvigas. Tik daudz traapiigu/saapiigu domu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: