Labrīt, manu zelta gabaliņ!

Es ceru, ka tu saproti, ka es saprotu, ka es tevi nesaprotu

Tas izslāpušais ceļinieks tuksnesī esmu es, kurš sācis rakt aku, kur, šķiet, vajadzētu būt ūdenim, bet uzdūries lādei ar uzrakstu ~Dārgumi~ , nez’ kāpēc, sviedriem noplūdis, turpina neatlaidīgi rakt līdz izdodas atvērt šķirstu, konstatē: “toč’ dārgumi..”

Kāpēc viss, kam pieskaros, pārvēršas zeltā?

Štirlics paskatījās pa trešā stāva logu. Lija.

“Kažetcsja, dožģj pašol” – padumal Šķirļic.

Doždžs pagāja dažus soļus un pakrita.