mācīties Visual Culture,apzinoties,ka es tā vietā varēju mācīties Introduction to History and Theory of Film,ko bez domāšanas izvēlējos kā otru moduli,līdzās obligātajam Themes in Art History,kura pasniedzējs,britu vīrietis vārdā Niks,ar tik entuziastisku un ārkārtīgi tīkamu vielas izklāsta manieri,ir daudz garlaicīgāk nekā biju noskaņojusies. pat pasniedzēja nav tā,kuru cerēju ieraudzīt,tātad pēdējais gaismas stariņš izdzisis tumšajā optional module istabā. patiesībā es pat biju samierinājusies ar domu,ka nevarēšu mācīties savu Filmu vēsturi,par ko tik ļoti sapņoju un lielākoties tieši tāpēc kā otru kursu izvēlējos tieši History of Art,Design & Film. bet tā nu ir sanācis,ka tanī pat laikā,kad man būtu varējusi būt Filmu vēsture,mūzikas fakultātē ir Critical Listening un Writing about Music. es mēģināju,gāju un jautāju,bet neko nevar izmainīt šajā lietā,tā nu tas ir.

ceturdienas turpmāk būs manas mākslas dienas Knight's Park kempusā. lai nu kā,bet patīkami tomēr. kaut kāda zināma pievilcība tanī visā ir. taču nevienai no nozarēm nevaru atdoties par visiem 100%,un šis fakts kož visnepatīkamāk. būt divās atšķirīgās vidēs. būt kopā gan ar mūzikas,gan mākslas vēstures pazinējiem. ziniet,kas mani laikam pārsteidza visvairāk? tas,ka esmu vienīgā,kas mācās tieši šo konkrēto kursu - Mūzika un Mākslas,Dizaina un Filmu vēsture. vienīgā! varbūt savā ziņā tā pat ir privilēģija?

Niks mūs palaida divas stundas ātrāk,jo kaut kas bija noticis ar datoru - tas nevēra vaļā bildes. lekcijas beigās viņš izvēlējās pēc studentu saraksta pirmos četrus,kas nākamnedēļ vadīs pirmo semināru par baroka laika gleznotājiem. uzminiet,kura sarakstā ir pirmā pēc alfabēta (arī šeit Anglijā). Es! Cik ironiski,bet tieši par šo faktiņu es lekcijas sākumā TĀ nopriecājos,ka beigās man - vienai no četriem,būs jāvada seminārs. lai nu kā,bet runāt visu studentu priekšā,kas ir simtreiz gudrāki par mani ar saviem A LEVEL in History of Art,jau otrajā nedēļā noteikti nebija mans mērķis... mans gleznotājs ir Valazquez. pa brīvdienām obligāti jābrauc uz Londonu,jādodas uz British Museum un jāsameklē viņa gleznas. tas bija silts ieteikums no Nika puses.
protams,devos uz kārtējo Charity veikaliņu. kopā ar Sedu no Turcijas līdz Brook street pieturai. viņa dzīvo Roehampton Vale. Kingstonas centrā pa ceļam satiku pāris puišus no mūzikas fakultātes. gandrīz neiespējami tik salīdzinoši mazā pilsētā nesatikt vai neredzēt kādu pazīstamu cilvēku. pat ja tā ir neglītā kasiere no Kingston Hill studentu restorānā. atkal šo to nopirku,pavadot tur kādu stundu,bet tas nav galvenais. šodien,piemēram,laiks bija siltāks nekā vakar. tāda patīkami dzestra rudens pēcpusdiena,kad ķermenis nesalst,tāpēc,atrodoties komfortā (mētelī un šallē),var nesteidzīgi pastaigāties pa pilsētu,ieejot vēl neiepazītos veikalos. devos tirgus virzienā,un nevarēju paiet garām veikalam ar nosaukumu East un orientāli saģērbtām manekenēm skatlogos. vispirms jau paskatījos uz cenām - jā,blūzīte 40 mārciņas. tātad diezgan dārgs veikals tomēr. pat ar atlaidēm cenas virs 20 mārciņām. tāds izteikts sieviešu veikals. tādu sieviešu,kas grib ģērbties interesanti. austrumnieciski. lai nu kā,bet rotiņas bija tās,kas mani visvairāk te piesaistīja,par cik drēbes (lai gan skaistas) priekš manis par dārgu. tik daudz interesantu auskaru - uhh,nespēju izvēlēties. pienāca pārdevēja,prasīja,vai nevajag kā palīdzēt. teicu,ka nē,un piebildu,ka viņiem ir tik skaistas rotas,ka man grūti izlemt,kuru pirkšu. kad beidzot izdarīju izvēli un devos samaksāt par auskariņiem,pie kases pētīju tās lapiņas,kas ir gandrīz katrā ne-masu veikalā,kuru aizpildot var pievienoties tādam kā klubiņam,un tev tiek sūtīta informācija par atlaidēm,speciālajiem piedāvājumiem un tamlīdzīgi. protams,es pieteicos aizpildīt. un tad kasiere uzsāka ar mani pavisam nevainīgu (tomēr no viņas puses,šķiet,ar nodomu izplānotu) sarunu par to,no kurienes esmu. ko mācos,vai man visas 5 dienas ir lekcijas. teicu,ka tikai trīs. un viņa piedāvāja man darbu!!! part-time,bez šaubām. piebilda,ka darbiniekiem esot 50% atlaide veikala precēm. teica,ka galvenais,lai man būtu zināšanas par modi,kādas man noteikti esot. teica,lai atnāku nākamās nedēļas sākumā un daru zināmu savu lēmumu. nudien,nebiju plānojusi strādāt pirmajā semestrī. liekas,ka grūti ies ar mācībam - tik nenormāli apjomi jāizlasa un jāuzraksta,bet ja reiz darbs pats atnāca pie manis,man pat nebija jāmeklē,turklāt atrašanās vieta arī ir ļoti pieņemama,varbūt jāpieņem piedāvājums?! par samaksu gan nezinu,patiesībā - man nav ne jausmas.