Ir sliktas dienas, un tad ir dienas kā šī, kad spīd saule un nekas nesāp un nebesī. Karinu pagalmā veļu un jūtos laimīga par atkusni, kurš šoreiz atnācis kā tāda svētība. Izmazgāju 3 veļasmašīnas, virtuvi un ledusskapi, uztaisīju normālas pusdienas (ar saldo), izvedu bērnu 5km pastaigā pa mežu ar kāpšanu ledus kalniņā un iešanu pa apledojušu bezmargu laipiņu pāri upītei. Vakarā vēl mazliet pastrādāju, un jūtos nevis nogurusi, bet atpūtusies, laikam pilnmēness nāk.