četras stundas gandrīz pēc kārtas dokumentālais kīnō. gan smiekli,gan asaras. vecāks(-a) par vairāk nekā 10 minūtēm.
jau pie ieejas ieraudzīju tās draudzenītes,kuras man prasīja ceļu uz estrādi. dīvaini,jo pēc tam divas dienas viņas vairs neredzēju,bet šodien atkal satieku. pirms vēl nodzisa gaismas,dažas rindas aiz manis tuvāk ekrānam pamanīju puisi,kurš vēl aizvien nebija noņēmis pozitīvā festivāla aprocīti. patiesībā viņam abas rokas bija ar tādām nenoņemtām aprocītēm arī no citiem pasākumiem (es savējo pārgriezu,jo citādāk nevarēju dabūt nost,un noglabāju par piemiņu). un vēl,man liekas,sazīmēju puisi,ar kuru kopā lēkājām un dziedājām līdzi skatuves priekšā pie stereophonics.