Vienā no pusaudzībā lasītajām Vonnegūta grāmatām (neatceros kurā) bija varonis, kurš bija atmetis smēķēšanu un, ja mani atmiņa neviļ, viņš to sev atgādināja ik reizi, ja nācās piedzīvot kādu dzīves rūgtumu - jā, ir slikti, bet...vismaz es vairs nesmēķēju.

Es to varētu darīt ar politiku, piemēram: aizbraucām uz mežu un laiks bija drausmīgs, pretīgi drēgns un visur dubļi, bet - vismaz neviens nerunāja par politiku. Vai arī: kaķis šodien izskatījās tāds mazliet nikns, bet - viņš būtu daudz niknāks, ja apzinātos pašreizējo politisko situāciju.