salīdzināsim Kristapa Zālītes rakstu portālā Delfi "Lū Rīds - no elektrošoka līdz Endijam Vorholam" ar līdzīga satura Ilmāra Šlāpina rakstu Perversais dzīvnieks 1996. gada aprīļa žurnālā Rīgas Laiks:

K.Z: "Tomēr grozot radiostaciju podziņu, Rīds saklausīja jaunas un nebijušas skaņas - tobrīd lēni, bet neatgriezeniski Amerikā dzima rokenrols."
I.Š.: "...kaut kur tajā brīdī klusi un nemanāmi dzimst rokenrols. Vēlāk viņš saraksta dziesmu par mazo Dženiju, kura, grozot radio pogu, atrod Ņujorkas staciju un izdzird "īstu mūziku"."

K.Z.: "Ārstēšanās laikus Rīds atceras šādi: "Ārsti ap kaklu tev apliek kaut kādu verķi, lai tu nevarētu norīt mēli, un pie galvas pieliek elektrodus. Slimnīca to iesaka, lai mazinātu homoseksuālās izjūtas. Efekts ir tāds, ka tu zaudē atmiņu un kļūsti par dārzeni.""
I.Š.: "Viņš pats to atceras šādi: "Tev iebāž rīklē kloķi, lai tu nevarētu norīt mēli, bet pie galvas pieslēdz elektrodus. Roklendas apgabalā tas bija parastais paņēmiens, lai likvidētu homoseksuālās izjūtas. Rezultātā tu zaudē atmiņu un kļūsti par dārzeni."

K.Z.: "Jau pirmo reizi iešļircējot heroīnu, viņš komplektā saņēma arī vīrusa hepatītu - izrādījās, ka kāda nēģera aizdotā adata nebija sterila."
I.Š.: "Pirmoreiz iešļircinot heroīnu, viņš kā piedevu saņem vīrusa hepatītu - kāda nēģera aizdotā adata nav bijusi sterila."


interesantākās ir nevis sakritības, bet atšķirības:

1) klusi un nemanāmi vietā - lēni, bet neatgriezeniski

2) kloķis mutē un verķis ap kaklu (kā gan verķis ap kaklu var pasargāt no mēles norīšanas?)

3) piedeva un komplekts

taču abi kā 1996. tā 2008. gadā droši lieto politnekorekto "kāds nēģeris"