par stāstniekiem, kurus varu klausīties mūžīgi
ir daži cilvēki, kuri ir sasnieguši zināmu apgaismības pakāpi stāstniecībā un viņus ir patīkami klausīties, lai kādas muļķības tie runātu... dažreiz šādus cilvēkus klausos pirms miega, lai labāk iemigtu, un vispār klausos visu, kas vien ir pieejams ierakstos, šo sarakstu papildināšu, šobrīd tie, ko atceros:

Vladimirs Jansons - lasīja dažādas psihes bioloģijas un neiropsiholoģijas un psihoneiroloģijas Universitātē, viens no pasniedzējiem, kura lekcijās nekad negulēju, kaut arī mierīgais tonis un klāstījums vedināt vedināja uz to, bet fakti, ko stāstīja neļāva gulēt... un jā, kas man viņā patika - cilēkus psihologi sauc par indivīdiem, profesors Jansons tos sauca par rumpīšiem... manuprāt - ļoti mīļi :) nu jā, un neskatoties uz to, ka viņs ir (bija?, nez vai vēl dzīvs) bioloģijas doktors, ļoti daudz parapsiholoģijas starp citu stāstīja... gulēt viņa lekcijās negribējās

Григорий Климов - sevi sauc par melnās jeb augstākās socioloģijas (pseidozinātne ar vāju zinātnisko, taču milzīgu emocionālo bāzi) pamatlicēju... kādreiz viņa grāmatas, kuras deva Džerijs, pa daudz grādiem pagrieza manu uzskatu sistēmu, pēc tam palika neinteresants vājās zinātniskās bāzes dēļ (visas viņa teorijas galvenokārt balstās uz grūti pamatojamiem faktiem un bieži vien pamatojums ir "es zinu, jo es vadīju "Hārvardas projektu"", vienīgā problēma, ka "Hārvardas projekts" bija tik slepens, ka izņemot viņu, neviens par to nekad neko nav dzirdējis, nu un dažādi pseidozinātniski spriedelējumi un hipotēzes, kas variē no nepierādāmām/neapgāžamām līdz pašsaprotamām vienā polā un neiespējamām pretējā)... pagāja kaut kādi gadi un atkal palika interesanti palasīt un paklausīties viņa 86. (šķiet) gadā ierakstītās lekcijas... un izrādījās, ka es viņu varu klausīties mūžīgi... pēdējo gadu viņa lekcijas klausos pirms miega vismaz reizi nedēļā, bet gadās, ka katru dienu... nu jā, pārlasot izskatās, ka es viņu ļoti kritizēju, bet viņa idejās ir veselā saprāta dzirksts, vienīgi secinājumi ne vienmēr ir adekvāti, citreiz atkal otrādi - secinājumi ir ok, bet pamatojums pilnīgi nekāds...

Ilgonis Vilks - šis stāstnieks man ir jaunatklājums un pirmoreiz saskāros ar viņu openminded projektā... viņa stāstījumus par astrofiziku arī var klausīties mūžīgi... stāsta pa vidu starp populāru un samērā zinātnisku pieeju, bet dara to ārkārtīgi interesanti un retais gadījums, kad kautkādas fizikas vai citu man visā visumā garlaicīgu disciplīnu lekcijas skatos (klausos) atkārtoti atkal un atkal

Robert Sapolsky - lasa psihes bioloģiju un dažādas citas psiholoģijas un psihes evolūcijas disciplīnas... klāsta labi un skaisti... arī varu klausīties mūžīgi...

Игорь Давиденко - ģeoloģijas/mineroloģijas doktors... velnsviņzin cik viņš ir atzīts ģeologu aprindās, es viņu zinu pēc viņa aizraušanās ar mūsdienu "jaunās hronoloģijas" kustību (pseidozinātniska skola lielākoties Krievijā, zinātniskās bāzes ziņā man nedaudz atgādina konspirologus un amerikāņu kreacionistus (nu vai evolucionistus))... Davidenko ļoti skaisti stāsta pasakas ar milzīgu daudzumu ģeoloģisku/mineroloģisku terminu... viss izklausās ļoti reāli, bet par to man ir grūti spriest, jo atsauces uz zinātniskiem pētījumiem par tēmām viņš nedod, bet citādi man no ģeoloģijas saprašanas apmēram tikpat, cik no karbuartoriem (jā jā, joprojām nezinu, kur mašīnā atrodas karburators un ko viņš tur īsti dara).... bet stāsta ārkārtīgi skaisti un dažas no savām lekcijām viņš atklāti nosauc par pasakām... Davidenko bija pirmais, ko es sāku klausīties pirms miega... un joprojām periodiski to daru, arī viņu var klausīties mūžīgi un pilnīgi vienalga ko viņš stāsta...

ar laiku papildināšu