Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2005-06-14 10:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ir 2 veidu cilvēki : precēti un neprecēti - ne pēc laulības apliecības, bet peec psihes īpatnībām

sarunas ar kādu precētu kolēģi - viņas dzīvē tik daudz kas rotē ap viņas vīru: cik viņam naudas, cik viņs tērē un kam, ko viņš dara ģimenes labā, tātad pārmetumi vairāk vai mazāk - ka varētu vairāk darīt utt, tik tipiski starp laulātajiem

man ir/bija/būs tikai tas, ko es pati izdaru/nopelnu/izlemju, man dzīve ir tikai un vienīgi mana darīšana, ja kaaut kas nav - tās ir mans kļūdas, labi, vēl Buda, Krišna, zaķis Mičabo bet tas nu arī viss


sāakt blenzt uz kādu otru - sākt kaut ko no viņa gaidīt, cerēt, ka iznesīs miskasti, salabos krānu, atnesīs naudu - man tas liekas kaut kā patoloģiski, jocīgi saknē

bet īstenībā mans skats ir patoloģisks - jo sievietei tak it kā būtu jāatrod vīrietis utt it kā '


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]putnelis
2005-06-14 11:35 (saite)
ļoti normāls viedoklis: kā tu vari plānot savu dienu, savus darbus, savu dzīvi, ja par visu plānu stūrakmeni liec kādu citu cilvēku? Un tas cilvēks ar nav ne nemirstīgs, ne ideāls, ne visvarens, ne paklausīgs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]snorke
2005-06-14 11:39 (saite)
aha, galvenais - nav paklausīgs !!! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]putnelis
2005-06-14 11:43 (saite)
Ar vīriešiem kā ar savvaļas dzīvniekiem: pieradināt var, bet paļauties gan nevar.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?