aptauja - Pašnāvība

From: zhagata Date: 23. Novembris 2006 - 22:01 (Link)

Es gan teiktu, ka nespēja un nevarēšana savu konfliktu un problēmu risināšanā.

Vārdusakot - gļēvulība.

(Reply to this) (Thread)

From: lauwa Date: 23. Novembris 2006 - 22:48 (Link)

+1

(Reply to this) (Parent)

From: ingmars87 Date: 23. Novembris 2006 - 22:02 (Link)

Atkal!

(Reply to this)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:13 (Link)

man šķiet, ka pašnāvību vispār nevajadzētu vertēt šādā kategorijā.
nu un nomocītais cilvēks, kurš citādi padarītu sev dievs viņu zin kādu iemeslu dēļ galu, paliek dzīvs citu dēļ - moca sevi tālāk caur palikšanu dzīvam un to, ka moca citus un tad viņi moca viņu par to atpakaļ - ko tu šitāds un tāds..

(Reply to this) (Thread)

From: panacea Date: 23. Novembris 2006 - 22:21 (Link)

a zini tā jau ar var būt, vienkārši parasti nez kādēļ par pašnāvību tiek runāts ka tā lūk bijusi egoisms. ja cilvēka pēdēja PILNĪGI BRĪVĀ izvēle, kuru viņš ir pieņēmis pēdējo reizi padomājot par SEVI un nevis par citiem ir egoisms, let it bī. tikai man nez kāpēc liekas, ka cilvēki, kas bļauj ka tas ir egoisms paši ir vislielākie egoisti, nespējot:

a) cilvēku no sākuma sadzirdēt, kad viņš lūdz (visbiežāk ar mājieniem nevis tiešiem izteikumiem) palīdzību
b) viņam palīdzēt
c) saprast, ka visa šitā kaukšana par to KĀ VIŅŠ VARĒJA MŪS pamest ir domāšana tikai par sevi, nevis rēķināšanās ar pašnāvnieka izvēli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:31 (Link)

pirms vēl tiku līdz c), gribēju to jau teikt. tieši tā.
kā tur bij Hessem.. cilvēkos mūs visvairāk aizskar tas, kas ir daļa no mums.. tas kas NAV daļa no mums, mūs vispār neskar..

man par egoismu ir bijušas daudz pārdomu, tas ir visur. tas ir arī tur, ka es šobrīd klabinu cibai, nevis.. nevis [kaut vai!] kaut ko daru, kas varētu arī būtiski kādam citam, kaut vai dzīvojamo istabu sakārtoju.. vai arī es varētu mācīties - tas būtu vēl sīkāk - esmu egoists jau savā gribas sašķeltībā - daru, ko gribu [vairāk], nevis ko vajag..
nemaz nerunājot par elementārām ikdienas izvēlēm - atnāksi man līdzi uz bibliotēku?
u.tml.
reiz mani šis dzina izmisumā; tagad laikam izdodas kaut kā kompensēt. dievs viņu zin kā.

bet atgriežoties pie pašnāvniekiem.. es piekrītu Taviem viedokļiem, taču tāpēc neatbalstu ko tādu.. bet tā laikam ir vienkārši mana domāšana. ne no savas rokas. ne ar savu apziņu. jo varbūt rīdien viss būs labāk. jo brīnumi notiek.
jā, visiem nomocītajiem vajadzētu iziet kursu, kura rezultātā viņi atsāktu ticēt brīnumiem. tam vajadzētu palīdzēt.
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: panacea Date: 23. Novembris 2006 - 22:34 (Link)

nez kā ar tiem brīnumiem. man šķiet ka vajadzētu vienkārši sākt ar sabiedrības informēšanu, un jau tad būtu daudz kas labāk. noriebušies visi šie psihiskās veselības tabū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:39 (Link)

nu jā, tas palīdzētu [gan jau] šim cilvēkam no ārpuses - kā citi cilvēki, kā kaut kāda informācija, palīdzība, kaut kas; bet pavisam iekšējs jautājums - vai cilvēks spēj pārkāpt to robežu un nodarīt sev kaut ko.
[fantāzijas, tā šķiet, neskaitās]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: panacea Date: 23. Novembris 2006 - 22:44 (Link)

man persōnīgi liekas arī ļoti debīli tas, ka latvijā piemēram nav pieejama bezmaksas ANONĪMA psiholōģiskā palīdzība. līdz ar to daudzi cilvēki, kam vajadzētu saņemt palīdzību viņu nesaņem. un tā ārstu attieksme jau arī mēdz būt debīla.

bet nu iekšējais. tad jau atgriežamies pie mūžīgā jautājuma: vai tā ir drosme vai gļēvulība. un laikam jau uz to 100% atbilde nebūs, jo situācijas ir atšķirīgas. līdz pat nesenam laikam biju 100% sure ka tā ir drosme, bet pēc viena Ainas šova nočolēšanas (jā jā, nesmejies) sapratu ka tik viennozīmīgi teikt nevar.

ahh

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:53 (Link)

par gļēvulību un drosmi tiešām nevar pateikt.. bet varbūt tāpēc jāatceras kultūras, kur pašnāvība ir pienākums, piemēram, ja.. pat īsti nezinu - piemēram, kad aptraipīts ģimenes gods vai kā tamlīdzīgi.. tad arī tā nav vērtējama kā gļēvulība vai drosme, tas ir pienākums.. tādā situācijā jautājums par gļ. vai dr. attieksies uz pašnāvības neizdarīšanu..
kāpēc man liekas, ka pašnāvībai vienkārši nevajadzētu būt variantam? ..tieši tāpēc viņu nemaz nevar izvērtēt. kaut kas nepareizi iemaldījies cilvēku realitātē. nez kas to uzsāka - pašnāvības? ..varēja par to neko nezināt un i prātā neienāktu.
:(
but then again, cilvēku jau tāpat pasaulē ir daudz par daudz. varbūt arī labi :D [tfu tfu tfu]

(Reply to this) (Parent)

From: wztr Date: 23. Novembris 2006 - 22:48 (Link)

VISI IR EGOISTI! un tas ir viss! tālāk nemaz nav bazars.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 23:23 (Link)

visi ir egoisti, bet tomēr par egoistiem izceļ daļu; kur sākas tas egoisms, ko uzskata par negatīvu?

(Reply to this) (Parent)

From: zalsh Date: 23. Novembris 2006 - 22:37 (Link)

Savā ziņā,ļoti atkarīgs no apstākļiem.Teiksim,ja sešu bērnu māmiņa izdara pašnāvību-jā,ja uz ielas dzīvojošs ubags-nē,jo pret ko gan viņš izturētos egoistiski?
Un galu galā-cilvēks taču dzīvo priekš sevis;tikai ir situācijas,kad pienākumi svarīgāki par savu gribēšanu.

(Reply to this) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:41 (Link)

par ubagu - burvīgs piemērs!
BET
pirmkārt kaut vai - pret Radītāju [ja tādam jebkurā formā tic], otrkārt - nu nav tie ubagi tik tādi, kā liekas. arī viņiem ir draugi un kas zin, varbūt ģimenes. un ir tādi, kas pat ir visai izglītoti, ja ne izglītības, tad vismaz dzīves gudrības ziņā..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: zalsh Date: 23. Novembris 2006 - 22:50 (Link)

Jā,tā ir gan.
Tas piemērs bija vairāk tādā ziņā kā `cilvēks,kurš vairāk nedzīvo ģimenē,kuram nav ģimenes,draugu-kuram nav kam pieķerties un kuram nav pieķērušies`-un es domāju,ka tādu cilvēku tomēr nav maz.Ubagi kā cilvēki-reizēm pat daudz labāki cilvēcīgā un garīgā ziņā,nekā augstskolu profesori vai kas tml.
Jebkurā gadījumā,piemērs iz dzīves- pirms gada pakārās kāda paziņa-viņai bija vēzis.Viņas mazdēlam ir 17 gadi,mamma viņu pametusi,taču skatīties kā vecmāmiņa mirst arī ir ļoti mokoši.Tā nu kādu rītu pamodās un redz-vecmāmiņas vairāk nav.Ej nu sazin-egoisms vai nē.Pamest bērnu vienu pašu-egoistiski,ļaut viņam ik dienas vērot kā līdzcilvēks mokās ellīgās sāpēs-ļoti sāpīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 23:29 (Link)

Viss ir diskutabli. ļoti. bet tajā pašā laikā.. vai viņam ar laiku nesāks trūkt vecmāmiņas? vai arī nepaliks kāda bezmaz trauma.. :/
Pasaule tāda. briesmīga un nesaprotama.

(Reply to this) (Parent)

From: kangaroo Date: 23. Novembris 2006 - 22:40 (Link)

Un kur variants "muļķība"?

(Reply to this)

From: po Date: 24. Novembris 2006 - 00:06 (Link)

vai zils ir:
balts
melns

nekorekti atbilžu varianti

(Reply to this)

From: po Date: 24. Novembris 2006 - 01:29 (Link)

Un vispār. Nosauc vienu reāli notiekošu cilvēka rīcību, kas nebūtu egoisms.

(Reply to this) (Thread)

From: panacea Date: 24. Novembris 2006 - 01:49 (Link)

nu pirmais kas man nāk prātā ir savas dzīvības ziedošana, lai dzīvotu otrs. nu teiksim - glābjas cilvēki no slīkstoša kuģa un glābšanas laivā ir tikai 1 vieta. un tas viens cilvēks atdod savu vietu otram.

tālāk - mātes mīlestība pret bērnu.

ir jau vēl. tagad pa vēlu, lai domātu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kangaroo Date: 24. Novembris 2006 - 11:30 (Link)

Pirmais ir tīrs egoisms- cilvēks gribēja, lai citi domātu par viņu kā par varoni.
Otrais- loģiski. Mīlestība nevar būt egoisms, jo tās ir divas dažādas īpašības. Ūdens var būt gan slapjš, gan auksts. Tāpat kā māte var būt egoiste un mīlēt savu bērnu. T.i. mīlestība egoismu neizslēdz un otrādi.

Egoisms ir superīpašība, kur var pastāvēt blakus jebkurai citai rakstura iezīmei un nebūt konfliktā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 24. Novembris 2006 - 12:23 (Link)

Bet principā pilnīgi jebkas ir egoisms, jo, piemēram, mīlot kādu, mēs ar viņu identificējamies, respektīvi, darot labu it kā viņam, reāli mēs darām labu tam, ko uzskatām par sevi. Tāpat ar to bērnu, tāpat ar to glābšanas laivu. Cilvēks var identificēties, piemēram, ar ideju par altruismu, un tad, vairodams altruismu, reāli vairot sevi, darīt labu sev. Nav iespējama neviena tāda tīša darbība, kas nebūtu egoisms.

(Reply to this) (Parent)

From: panacea Date: 24. Novembris 2006 - 12:38 (Link)

"cilvēks gribēja, lai citi domātu par viņu kā par varoni"

eu, nu kas ar jums, cilvēkiem, ir! vai ta točna mēs pilnīgi gribam izslēgt tādu iespēju, ka pastāv labsirdība, kā tāda? nu ka cilvēks var rīkoties labi NECEROT un NEGAIDOD kaut ko iegūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: panacea Date: 24. Novembris 2006 - 12:40 (Link)

bez tam šaubos vai absolūta stresa situācijā, kāda būtu atrašanās uz tā slīkstošā kuģa, kāds tajās pārdesmit sekundēs, kurās izlemj, ka atdod savu dzīvību citiem, vēl pagūst padomāt - i vo, jā - ai vil bī jōr hīrō beibī. kaukā galīgi tam neticās.

(Reply to this) (Parent)