aptauja - Pašnāvība

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:31 (Link)

pirms vēl tiku līdz c), gribēju to jau teikt. tieši tā.
kā tur bij Hessem.. cilvēkos mūs visvairāk aizskar tas, kas ir daļa no mums.. tas kas NAV daļa no mums, mūs vispār neskar..

man par egoismu ir bijušas daudz pārdomu, tas ir visur. tas ir arī tur, ka es šobrīd klabinu cibai, nevis.. nevis [kaut vai!] kaut ko daru, kas varētu arī būtiski kādam citam, kaut vai dzīvojamo istabu sakārtoju.. vai arī es varētu mācīties - tas būtu vēl sīkāk - esmu egoists jau savā gribas sašķeltībā - daru, ko gribu [vairāk], nevis ko vajag..
nemaz nerunājot par elementārām ikdienas izvēlēm - atnāksi man līdzi uz bibliotēku?
u.tml.
reiz mani šis dzina izmisumā; tagad laikam izdodas kaut kā kompensēt. dievs viņu zin kā.

bet atgriežoties pie pašnāvniekiem.. es piekrītu Taviem viedokļiem, taču tāpēc neatbalstu ko tādu.. bet tā laikam ir vienkārši mana domāšana. ne no savas rokas. ne ar savu apziņu. jo varbūt rīdien viss būs labāk. jo brīnumi notiek.
jā, visiem nomocītajiem vajadzētu iziet kursu, kura rezultātā viņi atsāktu ticēt brīnumiem. tam vajadzētu palīdzēt.
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: panacea Date: 23. Novembris 2006 - 22:34 (Link)

nez kā ar tiem brīnumiem. man šķiet ka vajadzētu vienkārši sākt ar sabiedrības informēšanu, un jau tad būtu daudz kas labāk. noriebušies visi šie psihiskās veselības tabū.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:39 (Link)

nu jā, tas palīdzētu [gan jau] šim cilvēkam no ārpuses - kā citi cilvēki, kā kaut kāda informācija, palīdzība, kaut kas; bet pavisam iekšējs jautājums - vai cilvēks spēj pārkāpt to robežu un nodarīt sev kaut ko.
[fantāzijas, tā šķiet, neskaitās]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: panacea Date: 23. Novembris 2006 - 22:44 (Link)

man persōnīgi liekas arī ļoti debīli tas, ka latvijā piemēram nav pieejama bezmaksas ANONĪMA psiholōģiskā palīdzība. līdz ar to daudzi cilvēki, kam vajadzētu saņemt palīdzību viņu nesaņem. un tā ārstu attieksme jau arī mēdz būt debīla.

bet nu iekšējais. tad jau atgriežamies pie mūžīgā jautājuma: vai tā ir drosme vai gļēvulība. un laikam jau uz to 100% atbilde nebūs, jo situācijas ir atšķirīgas. līdz pat nesenam laikam biju 100% sure ka tā ir drosme, bet pēc viena Ainas šova nočolēšanas (jā jā, nesmejies) sapratu ka tik viennozīmīgi teikt nevar.

ahh

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Novembris 2006 - 22:53 (Link)

par gļēvulību un drosmi tiešām nevar pateikt.. bet varbūt tāpēc jāatceras kultūras, kur pašnāvība ir pienākums, piemēram, ja.. pat īsti nezinu - piemēram, kad aptraipīts ģimenes gods vai kā tamlīdzīgi.. tad arī tā nav vērtējama kā gļēvulība vai drosme, tas ir pienākums.. tādā situācijā jautājums par gļ. vai dr. attieksies uz pašnāvības neizdarīšanu..
kāpēc man liekas, ka pašnāvībai vienkārši nevajadzētu būt variantam? ..tieši tāpēc viņu nemaz nevar izvērtēt. kaut kas nepareizi iemaldījies cilvēku realitātē. nez kas to uzsāka - pašnāvības? ..varēja par to neko nezināt un i prātā neienāktu.
:(
but then again, cilvēku jau tāpat pasaulē ir daudz par daudz. varbūt arī labi :D [tfu tfu tfu]

(Reply to this) (Parent)