aptauja - Pašnāvība

From: panacea Date: 24. Novembris 2006 - 01:49 (Link)

nu pirmais kas man nāk prātā ir savas dzīvības ziedošana, lai dzīvotu otrs. nu teiksim - glābjas cilvēki no slīkstoša kuģa un glābšanas laivā ir tikai 1 vieta. un tas viens cilvēks atdod savu vietu otram.

tālāk - mātes mīlestība pret bērnu.

ir jau vēl. tagad pa vēlu, lai domātu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: kangaroo Date: 24. Novembris 2006 - 11:30 (Link)

Pirmais ir tīrs egoisms- cilvēks gribēja, lai citi domātu par viņu kā par varoni.
Otrais- loģiski. Mīlestība nevar būt egoisms, jo tās ir divas dažādas īpašības. Ūdens var būt gan slapjš, gan auksts. Tāpat kā māte var būt egoiste un mīlēt savu bērnu. T.i. mīlestība egoismu neizslēdz un otrādi.

Egoisms ir superīpašība, kur var pastāvēt blakus jebkurai citai rakstura iezīmei un nebūt konfliktā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 24. Novembris 2006 - 12:23 (Link)

Bet principā pilnīgi jebkas ir egoisms, jo, piemēram, mīlot kādu, mēs ar viņu identificējamies, respektīvi, darot labu it kā viņam, reāli mēs darām labu tam, ko uzskatām par sevi. Tāpat ar to bērnu, tāpat ar to glābšanas laivu. Cilvēks var identificēties, piemēram, ar ideju par altruismu, un tad, vairodams altruismu, reāli vairot sevi, darīt labu sev. Nav iespējama neviena tāda tīša darbība, kas nebūtu egoisms.

(Reply to this) (Parent)

From: panacea Date: 24. Novembris 2006 - 12:38 (Link)

"cilvēks gribēja, lai citi domātu par viņu kā par varoni"

eu, nu kas ar jums, cilvēkiem, ir! vai ta točna mēs pilnīgi gribam izslēgt tādu iespēju, ka pastāv labsirdība, kā tāda? nu ka cilvēks var rīkoties labi NECEROT un NEGAIDOD kaut ko iegūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: panacea Date: 24. Novembris 2006 - 12:40 (Link)

bez tam šaubos vai absolūta stresa situācijā, kāda būtu atrašanās uz tā slīkstošā kuģa, kāds tajās pārdesmit sekundēs, kurās izlemj, ka atdod savu dzīvību citiem, vēl pagūst padomāt - i vo, jā - ai vil bī jōr hīrō beibī. kaukā galīgi tam neticās.

(Reply to this) (Parent)