Neatceros, ka būtu par šo gadījumu rakstījis. Bet tas ļoti labi raksturo manu likteni. Ar likteni, protams, domāju drīzāk kaut kādu esības stāvokli, piemēram, ja pagājušā gadsimta cilvēks pieķeras klāt internetam, tad tur viņu noteikti piekrāps - tāds liktenis.

Manas māsas klasē mācījās kāda meitene. Skaista meitene. Skaista, bet ar sejas ādas problēmām. Cik viņu atceros viņas seja vienmēr bija sarkana. Skatījos uz viņu un domāju - nabaga meitene. Viņa apprecējās, māsu uzaicināja uz kāzām, es skatījos kāzu bildes. Skatos bildes un priecājos par to, ka beidzot viņa tikusi vaļā no savas sarkanās sejas. Pastāstīju par savām atmiņām māsai. Un kāda atbilde? Atbilde šāda - viņai vienmēr ir bijusi normāla sejas āda. Viņa vienkārši bija tevī samīlējusies un kad tu atradies tuvumā viņa sarka. Ļoti skaista meitene.