Brand Upon The Brain! (2006, Gajs Madins)

Un ko gan iesākt, ja ģenialitāte nevis nomāc, bet gan kalpo par rotaļlietu? Ja man jautātu paskaidrot, ko gan es domāju, sakot, ka Deivids Linčs uzņem komēdijas - es jūs varētu nosūtīt pie viņa tuvākā soulmeita, ļoti dārgas un vērtīgas mūsdienu kinopērles, kanādieša Gaja Madina. Skaidrs, ka abiem piemīt turpat vai identiska humora izjūta, tobiš, pitch black. Skaidrs, ka abi savulaik ir skatījušies Mūrnavu, Dreijeru un pārējo ēru, un atraduši tur daudz vairāk, nekā pārējā kino. Tikai Linčs tomēr ir šobrīd saelpojies Holivudas gaisu un filmē kaut ko 80-o garā, kamēr Madins ir palicis pie 30-o gadu mēmā eksperimentālā kino ar visiem Nosferatu un atribūtiem, un iepūt viņam - tas viņam padodas vislabāk un to viņš arī filmē. Ar 2006-ā gada scenāriju un tehnoloģijām. A čo? Bet vēl Deividu un Gaju abus vieno tas, ka  abu pamatmērķis taču patiesībā ir vienkāršs - padarīt visus pārējos par idiotiem (it sevišķi kinokritiķus) un pašiem nevāji izklaidēties!

Lūk, palasīsim, par ko mums te žēlojas visādos forumos. Tā. Raksta mums stereotipu mocītie, kas kā vienmēr zina vislabāk:  kāpēc mēmajā filmā paralēli uzrakstiem ir nepieciešams arī Teicējs (Izabella Roselīni, jūs saprotat?!) - tad taču tā vairs nav mēmā filma? Atbildam: kā nav mēmā, ejiet dirst, tā kā reizi ir pilnīgi īsta mēmā filma. Kāpēc tad tur ir tik ārprātīgs klipārts (tiešām, trīs kadri sekundē - tas vēl ir ļoooooti lēni)? Da pieradīsiet, nekas nenotiks. Dzīvīgi taču. Vai arī, cauri filmai taču ir skaidri izaustas režisora bērnības sāpes un pārdzīvojumi? Deģenerāti. Tas ir sitkoms, jobtv. Sitkoms! Kā Vūdijam Allenam! Un tad vēl tie stāsti, ka Madins ir gribējis uzņemt savu "Eraserhead". Figņa kāda. Da viņš ir ļoti liels un ļoti, ļoti gudrs puika. Uzņem tikai un vienīgi savu.

Toties pret sižetu un naratīvu nevienam iebildumu nav. Ja savelkam kopā no vadošajiem kinokritiķiem: absolūti detabuizēta ģimenes šausmu filma, kas balstīta uz bērnu psihoseksualitātes peripetijām, Edgara Po un Salvadora Dalī mistrojums... Lauku kontingentam normāli. Ja nopietni, tad "Zīmogam uz smadzenēm" neko ne no viena nevajag, tam nevienam nav nekas jāpierāda - šī filma ālējas apstulbinoši krutā privātajā ballītē, labi zinot, ka šādam lunaparkam taču neviens bērns nav spējīgs vienaldzīgi paiet garām, sāks kaukt, raus mammu aiz rokas iekšā, gribēs braukt ar visiem karuseļiem uzreiz.

Nebūsim mietpilsoniski. Šī ir viena no labākajām un ģeniālākajām desmitgades filmām.

p.s. Kas attiecas uz to, kāpēc mēmajā filmā tomēr ir teicējs: o, tas ir tāds Žests, nu tur Madinam gribas, lai pirmizrāde notiek Berlīnes Nacionālajā operā (!), saundtreku spēlētu dzīvs orķestris (!!), bet teicēja tekstu lasītu Lū Rīds (!!!).  Kaprīzīte.

in 2008 martcore says
treškonteiners!/ sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm.ņurd./ afigkino+++