Videō
Vai atceries, Imantā pie tenisa kortiem pavasaros auga māllēpes? Dzeltenās galviņas stīdzēja pretim saulei pie pašām žoga restēm, starp košumkrūmiem, un vienmēr tās meklēt bija viena no pavasara gaidīšanas rotaļām. Vai atceries... tas bija pirms... jau 15 gadiem! Kādu brīdi tur neesmu manījusi saulainās jaunkundzes.
Toties pirmdien, dodoties uz Dragvoll, dzeltenie punktiņi ceļmalas sūnās un akmeņos bija viena no pirmajām lietām, kas iekrita acīs. Un cik daudz! Vēl ātrāk šeit, šķiet, par visiem krokusiem un sniegpulkstenītēm, jo tās noteikti arī te var atrast - domāju. Gandrīz šīs skaistās puķes tiku aizmirsusi, ja ne.. ja ne ap pieciem tagad būtu gaišs laiks un ja ne tās augtu tieši te.
Vēl kāda lieliska lieta, kas apburoši iederās ainavā ar norvēģu sarkanām mājām ar baltiem logurāmjiem un vēl joprojām - šai - velēnu jumtiem, un tumšu debesmalu, un kalniem - varavīksnes arka pāri.
Savukārt, atpakaļ nākot, piefiksēju pirmo gājputnu kāsi - nez, vai tie bija dienvidi vai Ziemeļpols, tik labi neorientējos, bet v veida formu putni veidoja lieliski.
Šodien uzzināju, ka Avrami vienādojumus var izmantot ne tikai metalurģijā (nucleation), bet arī bioloģijā, lai aprakstītu S-veida augšanu. Jei.

Un, lai šo visu skaistumu saglabātu, joprojām ilgojos pēc kameras - pēdējās dienās ir pārpētītas n lapas. Lemjot par "vai šo" un "bet varbūt šo", nolēmu, ka tomēr ir krīze, un neskriešu tik ātri ar tehnikas attīstību savos īpašumplauktos un nolēmu ka par labu salīdzinoši lētākam variantam ar vairāk iespējām, nekā bija līdz šim - ceru, ka būs arī ērts un labs.

Manā plauktā sēž zirņu milti un daļēji atrod pielietojumu. Vispār tāda forša lieta :) Joprojām visus draudziņus izbrīnu ar griķiem. Nav redzējis neviens!