Mūzika:

Royal Hunt - Bad Blood

Afiliācija, atrakcija un pievilcība

Paaugstināta seksuālā atrakcija stipras trauksmes gadījumā

(Donald G. Dulton, Arthur P. Aron. Some Evidence for heightened sexual Attraction under Conditions of High Auxiety. – Journal of Personality and Social Psychology, 30(4), 1974. P. 510-517.)

Jau sen ir novērots, ka izjūtot spēcīgas emocijas, seksuālās atrakcijas rodas biežāk. Novērojumi liecina, ka heteroseksuālā mīlestība ir cieši saistīta ar naidu un sāpēm. Saikne starp agresiju un seksuālo atrakciju tiek apstiprināta Tinbergena (Tinbergen, 1954) darbā. Viņa dažādu dzīvnieku sugu novērojumi parādīja, ka to uzvedībā cieši pārklājas pretējā dzimuma pārstāvja seksuālas uzmanības pievēršana un agresija. Bārkleja eksperimentu sērijas rezultāti norāda uz analoģisku parādību arī cilvēku uzvedībā. Bārklejs un Hābers (Barclay, Haber, 1965) radīja eksperimentālu situāciju, kurā vienas grupas studenti sadusmojās uz savu pasniedzēju, kas rupji komentēja pārbaudes darba sliktos rezultātus; otrā studentu grupa bija kontrolgrupa. Pēc tam abu grupu studenti tika testēti, ar mērķi noteikt viņu agresīvās jūtas un seksuālo uzbudinājumu. Rezultātā izrādījās, ka „sadusmotie” studenti izrādīja stipri lielāku seksuālo uzbudinājumu par kontrolgrupas studentiem. Analoģiski rezultāti tika iegūti vēl divos pētījumos.
Ārons (Aron, 1970) izvirzīja hipotēzi par to, ka pieņemama objekta klātbūtnē stipras emocijas vienmēr izpaužas kā seksuāla atrakcija. Zemāk aprakstīto eksperimentu sērija bija paredzēta, lai pārbaudītu pieņēmumu par to, ka ja vīrietim, kas sastop pievilcīgu sievieti brīdī, kad izjūt spēcīgu emociju (bailes), tā šķiet pievilcīgāka, kā vīrietim, kas neizjūt spēcīgas emocijas.

Pirmajā eksperimentā pētāmie bija vīrieši vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kas gāja pāri vienam no diviem tiltiem bez draudzenes pavadības. Bija intervētājs vīrietis un intervētāja sieviete, kopā tika aptaujāti 85 pētāmie.
Eksperiments noritēja uz diviem tiltiem pāri Kanilano upei Ziemeļu Vankūverā, kas atrodas Kanādas provincē Britu Kolumbija. „Eksperimentālais” tilts bija piekārtais tilts pāri upes kanjonam, kura platums ir 1,5 m un garums 13,5 m. Tilts sastāv no koka dēļiem, kas piestiprināti pie metāla trosēm. Tilts atrodas 69 metru augstumā virs klintīm un parasti šūpojas. „Kontrol” tilts uzcelts no izturīga ciedra, platāks un stabilāks kā eksperimentālais un atrodas tikai 3 m augstumā virs nelielas upītes, kas ietek galvenajā upē. Tam bija arī augstas margas un tas nešūpojās.
Kad pētāmie šķērsoja upi, pie tiem pienāca intervētājs. Intervētājs sieviete skaidroja, ka pilda uzdevumu psiholoģijā par skaistas vietas ietekmi uz kreatīvo ekspresiju un lūdza aizpildīt anketu. Anketas pirmajā lapā bija seši vispārīgas dabas jautājumi, kā vecums, izglītība, iepriekšējās šī tilta apmeklējuma reizes, etc. Otrā lapā bija lūgums uzrakstīt īsu dramatisku stāstījumu par attēloto zīmējumu, kurā bija attēlota sieviete, kas vienu roku turēja pie sejas, bet otru izstieptu uz priekšu.
Stāstījumi tika analizēti apskatot to seksuālo saturu. Vērtējumi bija no viens (nebija seksuāla satura) līdz pieci (augsts seksuālā satura līmenis). Par dzimumaktu bija 5 punkti, „mīļotā meitene” – 2 punkti, „skūpsts” – 3 punkti un „mīļākais” – 4 punkti.
Pēc tam, kā pētāmais atbildēja uz jautājumiem, intervētāja pateicās par sadarbību un piedāvāja konkrētāk izstāstīt par eksperimentu citā reizē, kad būs vairāk laika. Šajā brīdī viņa plēsa no papīra lapas gabaliņu un rakstīja savu vārdu un tālruņa numuru un atdeva to pētāmajam, lai, ja viņš vēl kādreiz vēlēsies aprunāties, piezvanītu.
Ar intervētāju vīrieti procedūra bija tāda pati.
Lai pārliecinātos, ka „eksperimentālais” tilts izraisīja bailes, bet „kontroles” – nē, pāri ejošajiem vīriešiem tika lūgts novērtēt 100 baļļu skalā, cik stipras bailes tie izjuta ejot pāri tiltam. Uz „eksperimentālā” tilta vidējā balle bija 65, bet uz „kontroles” – 3.
Ar intervētāju sievieti hipotēze tika apstiprināta, jo uz „eksperimentālā” tilta vidējā seksuālās tēlainības balle bija 2,47, bet kontrolgrupai bija 1, 41. tālruņa numuru eksperimentālajā grupā paņēma 18 no 23, bet piezvanīja 9, bet kontrolgrupa paņēma 16 no 22, piezvanīja 2 pētāmie.
Ar intervētāju vīrieti rezultāti eksperimentālajā un kontrolgrupa bija attiecīgi – 0,80 un 0,61. Eksperimentālajā grupā 7 no 23 paņēma tālruņa numuru, piezvanīja 2, kontrolgrupā – 6 no 22, piezvanīja 1.
Kaut arī šķiet, ka hipotēze tika pārliecinoši pierādīta, tomēr jāņem vērā, ka pāri katram tiltam staigāja cita populācija. „Piekārtais” tilts ir pazīstams ekskursiju objekts, tāpēc tur bija daudz vairāk iebraucēju, kā arī varēja būt vairāk asu izjūtu meklētāju, kas arī varētu izskaidrot lielo zvanu skaitu nepazīstamai sievietei.

Otrajā eksperimentā pētāmie bija 34 vīrieši, kas apmeklēja piekārto tiltu un atbilda tiem pašiem kritērijiem, kas pirmā eksperimenta dalībnieki. Kontrolgrupā tika iekļauti cilvēki, kas vismaz 10 minūtes atpakaļ bija pārgājuši tiltu un pastaigājās parkā vai sēdēja uz soliņa. Šajā eksperimentā bija tikai intervētājs sieviete. Vidējais seksuālās tēlainības rādītājs eksperimentālajā grupā bija 2,99, bet kontrolgrupā – 1,92, tāpēc hipotēze atkal tika apstiprināta. No eksperimentālās grupas 25 aptaujātajiem 20 paņēma tālruņa numuru un 13 no tiem piezvanīja. Kontrolgrupā tālruņa numuru paņēma 19 no 23 pētāmajiem un piezvanīja 7.

Lai pilnībā apstiprinātu hipotēzi, tika noorganizēts vēl viens eksperiments laboratorijas apstākļos. Pētāmais vīrietis gaidīja sāpīgu vai nesāpīgu sitienu ar strāvu (notika manipulācija ar pētāmā emocijām). Sieviete – eksperimentētāja palīgs arī it kā gaidīja sāpīgu vai nesāpīgu strāvas sitienu (notika manipulācija ar geštaltu „dāma briesmās”).
Eksperimentā piedalījās 80 brīvprātīgie pirmā kursa studenti. Pirms eksperimenta pētāmais tika ievests laboratorijā, kurā bija daudz elektriskās aparatūras. Eksperimentētājs sasveicinājās un jautāja pētāmajam vai viņš pa ceļam neredzēja citu pētāmo, kas meklēja laboratoriju, tad eksperimentētājs atvainojās un gāja „meklēt pazudušo pētāmo”, atstājot to laboratorijā lasot „iepriekšējos pētījumus šajā jomā”. Šajos rakstos bija aprakstīta elektrošoka ietekme uz apmācāmību. Eksperimentētājs atgriezās ar „otru pētāmo”, t.i., ar savu asistenti – pievilcīgu sievieti. Viņa noģērba mēteli un apsēdās metru no pētāmā. Eksperimentētājs lasīja īsu lekciju par elektrošoka ietekmi uz apmācāmību, skaidroja, ka eksperimentā tiks izmantota dažādu spriegumu elektriskā strāva un aprakstīja izjūtas. Beigās vēl piebilda, ka spriegums tiks izvēlēts nejaušā kārtībā un lika mest monētu, kurš būs pirmais. Tad viņi tika aizvesti uz atsevišķām kabīnēm, kur aizpildīja anketas. Pirmajā anketas daļā bija jāapraksta kā pētāmais jūtas saistībā ar eksperimentu, otrajā daļā jūtas attiecībā pret otru pētāmo, trešajā daļā bija tas pats TAT zīmējums, kurš tika izmantots pirmajos divos eksperimentos un atkal bija jāuzraksta neliels stāstījums.
Trauksmes sajūta tika noteikta ar jautājuma „ko jūs jūtat sakarā ar to, ka saņemsiet triecienu ar strāvu?” Atbildes tika vērtētas piecu baļļu sistēmā (jo augstāka atzīme, jo augstāka trauksme). Rezultātā sanāca, ka vīriešiem, kuri saņēma strāvas sitienus sievietes klātbūtnē trauksme bija mazāka kā kontrolgrupā esošajiem vīriešiem, bet trauksme nemainījās atkarībā no tā, kādu strāvas sitienu saņems sieviete.
Atrakcija pret eksperimentētāja asistenti tika noteikta ar jautājumu „cik ļoti jums viņu gribētos uzaicināt uz tikšanos?” un „cik ļoti jūs vēlētos viņu noskūpstīt?” Rezultātā izrādījās, ka geštalta „dāma briesmās” iedarbība nav novērojama, bet atrakcija pieauga līdz ar strāvas spriegumu, kuru bija jāsaņem pētāmajam.