Par naudu un kleitu
Kaut kad pagājušā nedēļā ienācās īsziņa, ka naudiņa ieripojusi. Jāatzīst, tas notika tādā netipiskā datumā, bet es jau nesūdzējos, ja nu tur kaut kādi atvaļinājumu aprēķini vai kas tāds. Vēl tikai padomāju, ka tad, kad īstajā datumā ienāks alga, nopirkšu to miroņgalvu kleitu.
Ko domājies, šodien ienāca alga, gāju pētīt bilanci un nekur un nevienā vietā neatradu, ka man pirms tās nedēļas būtu ienākusi nauda. Aimīn, es taču to īsziņu neizdomāju, ne? Sameklēju īsziņu, izlasīju kārtīgāk un piefiksēju, ka tā ir no kaut kāda pavisam sveša uzņēmuma. Tas izskaidrotu to, kāpēc man kontā tās naudas nav, bet neizskaidrotu to, kāpēc es to īsziņu saņēmu.
Iespītējos un kleitu tāpat nopirku, esmu sajūsmā, gaidu deliveriju. A bet veikals uzskata, ka klientu apkalpošanā no svara ir kāds mazumiņš flattery un uzteica manu "impeccable taste" un "awesome online shopping skills".