Līst un pūš stiprs vējš. Tikai vienu brīdi, ejot garām Vērmaņdārzam, spīd pasakaina saule. Grūti noticēt un iedomāties, ka parīt jābrauc prom. Es nezinu, vai manī ir vieta ceļojumiem. Vai nav tā, ka visa vieta manī ir atdota kaut kam citam. Kaut kam, kas nemaz nešķiet reāls, kas ir no dienas uz dienu pārvadīta mistērija.