upd: ne vella es neienīstu to visu Fr pasākumu. Cita lieta, ka ir bijis niknums par smagu gadu, par ilgāku būšanu prom un visu psiholoģisko spriedzi utt., kas ar to saistīts. Par spīti iepriekšējiem apgalvojumiem un sājo sajūtu mutē esmu tai vietai pateicīga. Un turpināšu būt. Galu galā oktobrī jādodas turp un tamdēļ vien ir vērts saglabāt kaut šķietami korektas attiecības.