Asinis
Stikla siltumnīca un daži eksotiski augi. Laine no starptautiskajiem maksājumiem. Bārdainais Matīss, kurš mūždien izskatās kā tikko pamodies rūķis. Par Oļas pienākumiem maz ko zinu, bīda kaut kādas valūtas.
Pie vaiga piespiedusi mikrofonu viņa skaļi bauro pa visu stāvu: – Viens, komats, viens, četri, septiņi.
Klusums.
Viņa turpina: – Labi, viens, komats, viens divi! Zdjelka notikusi, viņa iet dzert kafiju.
Oļa ir paraugdarbiniece, bērna kopšanas atvaļinājumā pavadīja vismazāk laika no visām asistentēm. Daži smējās, ka atnāca atpakaļ pa taisno no dzemdību nama. Droši vien bail, ka izspers laukā kā melno Sigitu. Kura vienmēr ģērbās visa tumšā apģērbā kā melnais caurums, kurš iesūca sevī gaismu un vēl apkārtējo prieku. Viņas sarunas temati bija kaites, sērgas un fobijas. Droši vien bija blakus, kad Pandora atvēra lādi un pateicoties labai atmiņai visu iegaumēja.
Edis ir spicais zēns. Izbijis basketbolists, plecīgs, ar viltīgu smaidiņu. Dzirdēju, ka Zane pazina viņa iepriekšējo draudzeni. Viņa esot stāstījusi, ka šim patīk paņemt viņu pret sienu un no mugurpuses piesūkties pie kakla kā dēlei. (Neesmu drošs, vai Zane to nav aizņēmusies no Račko romāna. Par tiem viņa arī jūsmo.). Savukārt es zināju, ka Zanei vismazākā alga.
Pusdienlaikā aizbraucu nodot asinis, lai tiktu pie donora brīvdienas. Augustā briest autoru nometne. Burtiski esmu gatavs atdot asinis, lai tur tiktu. Pēc tam drausmīgi nāca miegs, turējos, lai ar pieri neuzkristu uz tastatūras. Par stundu ātrāk izskrienu laukā no stikla siltumnīcas, izeju pa pagalma durvīm, kur piebrauc miskastes mašīnas, lai neviens mani nepamana.