es nebeidzu brīnīties par to, cik daudz prieka sniedz mājdzīvnieks. uz viņu var skatīties caurām dienām: cik graciozi aug tāds ķermenis, cik tas ir jauns un vesels. turklāt tā nav nekāda bildīte. viņš kāpj klēpī, sēž uz pleca, kož, skatās virsū. tā ir tāda laime kā kad mikimauss izkāptu no ekrāna vai sāktu staigāt eleganta smalk-ādas somiņa.
turklāt šis ir tāds, kurš ļaujas mīļoties, īsts pupa lellis.