Garastāvoklis:	mischievous
Entry tags:	eksaltets, romantisms

average latvian experience in the spring
Kad pienāca pavasaris – kad atkal pienāca pavasaris – kad beidzot pienāca pavasaris – es raudādama spiedu pie savām krūtīm plaukstošos sniegpulksteņus un narcises, krokusus un tulpes, ceriņus un jasmīnus, – bet tas nebija prieks, ko es jutu. Es jutu vien šaušalīgu, nemierināmu izmisumu, jo labi zināju – viss, kas ir dzimis, ir dzimis uz nāvi. It viss, uz ko es pavēru acis siltajās, dzīvības pilnajās dienās, man izraisīja briesmīgas sāpes. Es gāju cauri ziedošiem dārziem kā kapsētām. Es pasāku nievājoši lūkoties uz cilvēkiem, kuri smejoties un jokojot citscitam uz galvas lika ziedu vainagus un vāļājās mīkstajā, leknajā jūnija zālē, saulē laiski un gurdi piemieguši acis. Tik riebīgi naivs, muļķīgs un bērnišķīgs man likās viņu bezrūpīgais prieks. Vai viņi maz zina, ka jau drīz šo zāli pārklās necaurejama sniega sega, ka šīs zilās, mīļās debesis reiz kļūs tik svešas? Vai viņi maz zina, ka nekas nav mūžīgs?