Es nesaprotu, kādēļ rakstu. Pāršķirot lapas atpakaļ, mani pārņem ledains aukstums. Tāpat, ne no kā- tikai skatoties uz savu rokrakstu. Viss taču visu laiku notiek vienādi- ar uzplūdiem un atplūdiem. Ir kaut kādas domas, un tad iestājas smaga, nogurusi vienaldzība. Es guļu savā dzīvē, apdullusi un negribīga.