Reālās pasaules pelēki rezignētā īstenība. Rezignētā īstenība. Jā, šāds apzīmējums lieliski sakrīt. Rezignēta īstenība un rezignēta es pret to.

Cilvēki veikalā. Pēkšņi uztveru kāda pāra skatienus, un mani pārņem nejaušs bezdomu riebums. Riebums, kas nāk pats par sevi. Un varbūt nemaz ne no manis. Varbūt es nemaz neesmu vainīga. Tas pats par sevi ir uzkrājies gaisā virs mūsu galvām par to, ka mēs esam tādi, kā esam. Par to, ka mēs paklausīgi stumjamies patērētājsabiedrības plūsmā. Bezgaršīgs, bezjēdzīgs riebums.

Manī ir melns spoks, kas karājas katra laika perioda galā. Kaut kāds tumsas sabiezējums. Kaut kas, kas mani ik pa laikam galēji ietekmē. Varbūt tas aizspiež man acis, izlocījies starp mēnešiem pagātnē kā vīteņaugs. Fantoms.