Motivācija manai dzīvei?
Priecājies:
• par ienākuma nodokli, kas tev ir jāmaksā, jo tas nozīmē, ka tev ir darbs;
• par savandīto māju, kas jākopj pēc viesībām, jo tas nozīmē, ka tev ir draugi;
• par apģērbu, kas tev kļuvis par šauru, jo tas nozīmē, ka tev ir ko ēst;
• par ēnu, kas noraugās tavā darbā, jo tas nozīmē, ka esi saulē;
• par mauriņu, kas jāappļauj, logiem, kas jānotīra, notekām, kas jāsalabo, jo tas nozīmē, ka tev ir māja;
• par sūdzībām par mūsu valdību, jo tas nozīmē, ka mums ir vārda brīvība;
• par sievieti, kas dzied baznīcā nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka dzirdi;
• par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka tev ir drēbes;
• par nogurumu un sāpošajiem muskuļiem vakarā, jo tas nozīmē, ka esi varējis strādāt;
• par modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā, jo tas nozīmē, ka esi dzīvs!

Nepriecājos, jo
• izrādās, ka starp jau tā daudzajiem nodokļiem viens saucas ienākuma nodoklis;
• māja savandīta tikai tāpēc, ka dzīvoju viens un nav kas sakopj;
• apģērbs kļuvis par šauru nevis no ēšanas, bet gan no tā, ka dzeru zāles, kas slikti ietekmējušas organisma vielmaiņu un hormonālos procesus;
• ēna manā darbā ir mūžīgi, jo kabinets ir ziemeļu pusē;
• mājas arī man nav;
• sūdzības par mūsu valdību mani sāpina, jo pats strādāju valsts pārvaldē;
• nav arī muzikālās dzirdes, tāpēc varu skatīties pat tādus šovus kā "Dziedi ar zvaigzni";
• veļas kaudzi tikai mazgāju, jo gludināt nemāku;
• noguris esmu bijis kamēr vien sevi atceros;
• un modinātājpulksteņa zvanu rīta agrumā vienkārši vairs nedzirdu, laikam vairs neesmu tik dzīvs...